Vieglākie tiesību normas skaidrojumi definē, ka tiesību norma ir valstiski reglamentēts vispārobligāts vispārējs uzvedības noteikums. Vai arī tiesību normas ir tiesību pamatšūnas, kas kopumā veido tiesību sistēmu; ir kompetentu valsts iestāžu noteikti vai sankcionēti vispārīga rakstura uzvedības noteikumi, kas izsaka valsts gribu, regulē sabiedriskās attiecības un to izpildi garantē valsts.
Balstoties uz Jakubaņeca viedokli, ka tiesību normas ir viens no svarīgākajiem sociālo normu veidiem , nepieciešams neliels ieskats sociālās normas skaidrojumā.
Sociālā norma – ir prasības forma, ko izvirza sabiedrība (vai sociāla kopība), lai reglamentētu personības uzvedību viņas attiecībās ar dažādām kopībām un atsevišķiem cilvēkiem, kā arī šo kopību darbību un attiecības; tā ir cilvēku un viņu apvienību iespējamā un pienācīgā robežas rādītāja.”
Sociālo normu raksturošanai tiek izmantoti dažādi skaidrojumi. Piemēram, I. Krastiņš grāmatā "Tiesību izpratne, funkcijas un normas'' sociālās normas skaidro kā līdzekli noteiktu mērķu īstenošanai, taču precīzāku skaidrojumu sniedz S. Komarovs, uzskatot, ka sociālās normas ir tieši saistītas ar sociāli-ekonomiskās kārtības attīstības līmeni un regulē cilvēku uzvedību sabiedrībā. Viņaprāt sociālo normu rašanās un attīstība izsaka sabiedrības tendenci sabiedriskās kārtības uzturēšanai materiālo un garīgo vērtību apmaiņas procesā. Par apmaiņas vērtībām tiek uzskatītas tās vērtības, ko cilvēki tiecas iegūt un apgūt un kuras laika gaitā kļūst par ierastiem sociālās uzvedības etaloniem.…