NOBEIGUMS
Veidojot darbu par tiesību normām tika izvirzīti pāris mērķi. Viens no mērķiem bija, dziļāk izprast tiesību normas jēdzienu un veidus, kā arī būtību kopumā. Strādājot pie šī darba, autors saprata, ka tiesību normas ir nevis tikai atsevišķi normatīvi akti, kurus dažādi profesionāļi vērtē „katrs pa savam” ,bet gan tiesību normas, kā kaut kā lielāka kopums. Lai šo lielāko kopumu iepazītu, labāk saprastu, ir vajadzīgs zināms laiks un ieguldīta piepūle. Tiesību norma mūsdienīgā izpratnē var būt traktēta, kā juridiska konstrukcija kas pastāv dažādās modifikācijās, un tiesību subjekts, kurš šo „normu kopumu” ir iepazinis labāk, ir spējīgs mērķtiecīgi un precīzi ekstraktēt tikai to juridiski nozīmīgo kas ir nepieciešams kā arī izveidot un turpmāk izmantot sistēmu lēmumu pieņemšanai un lietas izlemšanai – kas noved pie sabiedrisko attiecību sakārtošanās.
Lasot dažādu autoru darbus saskatīju jau iepriekš minēto faktu, ka tiesību normas definīcija, nav tikai viena un vis pareizākā. Jau cilvēces un tiesību attīstības sākumposmā gan domātāji, gan filozofi ir centušies definēt konkrētus apgalvojumus lai būtu vieglāk šīs normas lietot arī citiem, runājot par vienu un to pašu, bet laikam ejot, parādās aizvien jauni un spīdoši profesionāļi, kuri izvirza aizvien jaunas definīcijas, kuras, iespējams, mazliet precīzāk raksturo iepriekšējās. Bet, kā jau iepriekš minēts, katrs indivīds lietas uztver citādāk, un pateicoties šiem domātājiem, vēsturniekiem, filozofiem, mēs arī mūsdienās varam runāt par vienu un to pašu lietu un aplūkot tās dažādās definīcijas, lai izmantotu precīzāk definējošo, konkrētam gadījumam.
…