Tiesību normas jēdziens un veidi

SATURS: 1. IEVADS 2. TIESĪBU NORMU JĒDZIENs 3.TIESĪBU NORMAS PAZĪMES 4.TIESĪBU NORMU VEIDI 4.1VISPĀRĪGS TIESĪBU NORMU IEDALĪJUMS 4.2TIESĪBU NORMAS IEDALĪJUMS PĒC LOMAS TIESISKĀS REGULĒŠANAS MEHĀNISMA 4.3TIESĪBU NORMU KLASIFIKĀCIJA PĒC TIESISKĀS REGULĒŠANAS METODES 5.SECINĀJUMI 6.IZMANTOTO AVOTU UN LITERATŪRAS SARAKSTS Juridiskajā literatūra tiesību normas jēdziens ir definēts dažādi, bet katrs definējums ir līdzīgs viens otram. Šo definējumu dažādība ir skaidrojama ar to, ka dažādi sabiedrības locekļi uztver informāciju dažādi, ja pirmā definīcija neizsaka neko un nav saprotama, tad nākamā, iespējams, būs tā, kas atainos galveno būtību par tiesību normu. Viena no visvienkāršākajām tiesību normas definīcijām pievērš uzmanību tam, ka tā regulē uzvedību: ‘’ Tiesību norma- vispārobligāts uzvedības noteikums, kuru veido vai sankcionē valsts un nodrošina ar tās piespiedu spēku.’’ Tiesību normas ir vispārēja satura uzvedības noteikumi, kam piemīt visiem obligāts raksturs, kas apveltī, piešķir tiesību subjektus ar tiesībām un pienākumiem un noteikumu neievērošanas gadījumā paredz atbildību. Lielā mēra normu obligātumu nodrošina to sodu sankcijas. Tās atņem vai ierobežo tiesībpārkāpējam noteiktus labumus, piemēram, ierobežo brīvību, uzliek noteiktus pienākumus- samaksāt naudas sodu, paredz nosodījumus- rājienu, brīdinājumus, u.c. Tādas sankcijas iedala administratīvās, kriminālās, disciplinārās. Bet ir arī tisībatjaunojošas sankcijas, kas ir vērstas uz traucētās kartības, stāvoļa atjaunošanu- nelikumīga akta atcelšana, parāda piedzīšana.