Ievads.
Mūsdienās liela nozīme ir likumdošanas procesam tāpēc, ka tajā tiek noteikta attiecību regulēšana un uzvedības modeļi. Šajā procesā likumdevējs sastopas ar vairākām problēmām, kas jārisina likumdošanas procesa ietvaros. Lai sekmīgi tās risināt likumdevējam jāievēro noteiktās prasības un noteikumus.
Likumdevēja galvenais uzdevums ir precīza un efektīvā tiesību regulējuma radīšana un izdošana. Mūsdienās ir aktuāls jautājums par tiesību normu savstarpējo saskaņošanu, kā arī saskaņošanu ar ES normām. Tāpēc par darba galveno mērķi kļuva tiesību jaunrades procesa pirms likumprojekta virzības daļas izpēte.
Pirmais darba uzdevums ir izpētīt tiesību jaunrades procesa izziņas pusi. Otrais darba jautājums ir tiesību jaunrades procesa akseoloģiskās un gribas puses izpētīšana un analizēšana. Pēdējais darba uzdevums ir tiesību jaunrades procesa tehniskās puses izpētīšana.
1. Tiesību jaunrades procesa jēdziens.
Tiesību jaunrade ir viens no galvenajiem valsts darbības veidiem. Sabiedrībai visu laiku bija nepieciešami tieši un pareizi tiesību akti. Sabiedrība pieprasa no valsts iestādēm tādu darbību, kuras rezultātā tiek radītās tiesību normas un cilvēku uzvedības noteikumi. Tiesību jaunrade ir viena no iespējām ietekmēt uz sabiedriskām attiecībām. Tiesību jaunrade ir līdzeklis, kas tiesībām piešķir juridisko spēku. Tiesību jaunrade ir saistīta ar likumdevēja gribas izpausmi.
Galvenie likumdevēja uzdevumi ir tiesību normu kvalitātes paaugstināšana un neefektīvo tiesību normu skaita samazināšana. Tāpēc svarīgi ir izpētīt un spēt risināt problēmas, kas ir saistītas ar tiesību jaunrades procesu. Nedrīkst pieļaut neapdomāto un neprecīzo tiesību aktu pieņemšanu, jo jebkāda kļūda tiesību jaunrades procesā var izraisīt nepamatotu līdzekļu iztērēšanu un var skart pilsoņu personiskās intereses.
…