Tiesību izcelsmes pamati būtībā ir meklējami periodā, kad cilvēki sāka dzīvot pirmatnējā sabiedrībā. Viņu galvenais mērķis tādejādi bija meklējams vēlmē nodrošināt savu izdzīvošanu, veiksmīgāk sameklēt barību, aizstāvēties pret ārējiem ienaidniekiem. Iekšējo attiecību regulācijai bija nepieciešamas zināmas normas un likumi, kas ļautu visai kopienai darboties vienotu mērķu sasniegšanai un novērst domstarpības un cīņu par varu tās iekšienē. Iekšējie likumi un uzvedības normas automātiski radīja tiesību pastāvēšanu. To uzdevums bija veicināt sabiedrības locekļu samierināšanos ar uzvedības ierobežošanu un nodrošināt sabiedrības pastāvēšanu un attīstību. Sabiedrības attīstības pamatā ir cilvēku vēlme dzīvot labāk, drošāk, pilnvērtīgāk. Tiesības ir atsevišķa indivīda un sabiedrības mijiedarbības rezultāts. Sabiedrība ir nepieciešama katram no mums, jo tā ir vide, kur cilvēks var apmierināt savas vajadzības un, lai pastāvētu sabiedrība tai savukārt ir nepieciešami cilvēki. Tomēr attīstoties sabiedrībai, tā zināmā mērā ir kļuvusi par autonomu lielumu, tai ir sava kultūra, mērķi noteiktā laikā un vidē, sava laika un telpas izjūta, uzskati u.c. Sabiedrība vienmēr ir kaut kas vairāk kā tikai cilvēku kopums. Arī tiesības, kas radušās sabiedrības attīstības gaitā nav domātas tikai atsevišķa indivīda aizstāvībai, bet aizstāv pašu sabiedrības pastāvēšanas ideju.…