Ievads.
Tiesības, kā īpaša juridisko normu sistēma un saistītās ar to tiesiskās attiecības, sabiedrības vēsturē radušās to pašu iemeslu dēļ kā arī valsts. Valsts un tiesību rašanās procesi iet paralēli un līdz ar to dažādām tautām un dažādos laika posmos tiesību veidošanos noteica tā laika specifika, savukārt pastāv arī kopējas likumsakarības. Jebkurai sabiedrībai ir pienākums sakārtot tās sabiedrisko dzīvi un līdz ar to ražošanas procesā radušos darba augļu (mantiskā laubuma) pienācīga izmantošana. Šis rezultāts var tikt panākts ar sociālo normu pielietošanas palīdzību. Pirmatnējā sabiedrībā tās bija paražas, saistītas ar reliģiozām un tikumiskām prasībām. Sabiedrības sociālā dalīšanās (noslāņošanās) noveda pie tā, ka paražu tiesības vairs nevarēja izmantot kā universālu attiecību regulatoru pirmatnējā sabiedrībā. Sociāli-ekonomiskie nosacījumi pieprasīja jaunu normu ieviešanu, ko garantēt varēja vienīgi valsts. Tiesību rašanās, tāpat kā valsts, prasīja gadsimtus ilgu laika posmu un pārcieta dažādu ārējo ietekmi. Tāpēc vispārējais teorētiskais atspoguļojums pauž dažādu tautu tiesību teorijas izcelšanās cēloņus un īpatnības.
Tiesību teorijas rašanās procesa izpētei ir ne tikai izziņas, bet arī politiskas dabas raksturs. Tas ļauj ne tikai dziļāk izprast tiesību sociālo dabu, tās īpatnības, raksturīgāko, bet arī sniedz iespēju izanalizēt tiesību izcelšanās un attīstības iemeslus un apstākļus; ļauj precīzāk noteikt visas tai piederošās funkcijas, pamatdarbības virzienus, noteikt tās vietu un lomu sabiedriskajā dzīvē un politiskajā sistēmā.
Tiesību teorētiķu vidū nav bijis un arī uz doto brīdi nav vienotības uzskatos attiecībā uz tiesību rašanās procesu.
Pasaulē vienmēr pastāvējis un pastāv neskaitāmas un dažādas teorijas, kas izskaidro tiesību rašanās pamatiemeslus. Tas ir pašsaprotami un dabiski, jo katra no versijām atspoguļo uzskatu dažādību un atsevišķu grupu, sociālo slāņu, nāciju viedokli.
Kursa darba izpildes mērķis ir noskaidrot tiesību izcelšanās un nostiprināšanās reālos un objektīvos iemeslus, kā arī īpatnības un likumsakarības. Noskaidrot, kurai no tiesību izcelšanās teorijām cilvēces attīstības procesā ir īpaša vērtība, lai pareizi un mērķtiesībi organizētu savu darbību nākotnē.
1. Tiesību izcelšanās un nostiprināšanās cēloņi
Reliģija senatnē kalpoja kā ideoloģiskais spēks. Īpašu lomu tiesību izcelšanās pamatā tā ieņēma tautās, kuru saimniecībā dominēja lopkopība un zemkopība. Tā, īpaši karstā klimata joslā, tika pielūgts Saules dievs (Mezopotāmija, Indija, senā Ēģipte). Augstākā reliģiskā kulta rašanās veicināja kopienu paražu cildenāšanu pār atsevišķu dzimtu paražām un tādējādi noveda pie vienotas visai tautai ticības nostiprināšanās. Jaunās reliģijas sludinātāji izstrādāja savu priekštatu par gadalaikiem, kas, iekļaujot to agrokalendāros, noteica irigācijas un lauksaimniecības darbu veikšanas ciklu, kas tika pavadītas ar noteiktām tradīcijām pielūdzot Sauli. Šo kārtību atbalstīja arī pirmās pilsētvalstis, kur vara atradās pārvaldnieka un birokrātijas rokās.
…
