1. uzdevums
Sokratu uzskatu uz tiesību problēmām būtība.
Sokrats (ap 470. – 399. g. P. M. Ē.) bija ievērojams sengrieķu filozofs. Sokrats nav radījis nevienu rakstītu filozofijas darbu, bet par viņa uzskatiem un filozofisko domu mēs varam uzzināt no citu autoru, Sokrata laikabiedru, darbiem. Sokrats attēlots gandrīz visos Platona, Sokrata skolnieka, dialogos, tie arī uzskatāmi par galveno avotu Sokrata uzskatu izzināšanai. Vēl par Sokratu ir rakstījuši arī Ksenofonts – virsnieks, politiķis un vēsturnieks, kas pavadījis daudz laika Sokrata sabiedrībā, Aristofans – komēdiju rakstnieks, kas pazinis Sokratu un izmantoja viņa tēlu komēdijā, kā arī Aristotelis – filozofs un zinātnieks, kas studiju laikā veicis pētījumus par Sokratu un viņa darbību. Sokrata filozofiskā darbība galvenokārt izpaudās kā dialogi, diskusijas ar līdzpilsoņiem par dažādām tēmām, dialogu viņš uzskatīja par galveno patiesības ieguves līdzekli. Sokrats nepārstāvēja nevienu filozofijas skolu, faktiski viņš pats radīja jauna veida filozofisko skolu, domāšanas veidu. Savos dialogos Sokrats bieži nodarbojās ar citas filozofijas skolas pārstāvju – sofistu – izvirzītās problemātikas interpretāciju, veica mēģinājumus atspēkot sofistu pārstāvētās idejas. Sokrata kā filozofa lozungs – Iepazīsti pats sevi!
Sokrāts izdalīja divus galvenos tiesību un morāles pamatu tipus – objektīvos un subjektīvos. Objektīvie ir kosmiskas izcelsmes tipi, tie ir nerakstīti priekšraksti un aizliegumi, kuri ir pamats cilvēku uzvedībai un sociālai kārtībai, kā arī lielā mērā arī tiesību normu pamatprincipiem un postulātiem.
…