PSRS sastāvā.
Pēc padomju okupācijas un Latvijas iekļaušanas PSRS sastāvā 1940. gada 11. novembrī tika izdots Augusta Kirhenšteina parakstīts Latvijas PSR Augstākās Padomes prezidija dekrēts par Latvijas PSR tiesu sistēmas pārveidošanu. Senāts darbojās līdz 1940. gada 26. novembrim, kad senatori saņēma Tieslietu tautas komisāra pavēli par viņu atbrīvošanu no darba tajā pašā dienā.
Saskaņā ar likumu par PSRS un savienoto un autonomo republiku tiesu iekārtu Miertiesas pārveidoja par Tautas tiesām, apgabaltiesas par tā paša nosaukuma tiesām, kas darbojas uz PSRS likuma pamata, Tiesu palātas - par Latvijas PSR Augstāko tiesu, bet Senātu likvidēja vispār. Sākās represijas, kas skāra arī tiesu darbiniekus. No 16 tā brīža senatoriem un septiņiem bijušajiem senatoriem tikai diviem bija lemts nomirt Latvijā. Septiņi gāja bojā izsūtījumā Padomju Savienībā, četrpadsmit emigrēja uz ārzemēm. Padomju laikā LPSR Augstākā tiesa skatīja civillietas un krimināllietas otrajā instancē, kā arī dažas krimināllietas pirmajā instancē, piemēram, par slepkavībām pastiprinātos apstākļos, bandītismu, valsts noziegumiem. Šie spriedumi bija galīgi un nebija pārsūdzami.
Turpinājās arī Tiesu pils ēkas otrās kārtas būvdarbi, taču ne jau tiesu vajadzībām. Skaistās telpas pārņēma dažādas augstas padomju iestādes – LPSR Ministru Padome, Valsts Plāna komiteja un citas.
Nacionālā politika Latvijā 1953.-1959.gadā.
Staļina diktatūras laikā valdošā ideoloģija vārdos akcentēja internacionālisma un tautu draudzības nozīmi, bet īstenība veicināja lielkrievu šovinismu un ksenofobiju, antisemītismu, pārkrievošanas politiku. Ļeņina uzskati nacionālā jautājumā bija nihilistiski, bet pat viņš pārmeta Staļinam lielkrievu šovinismu [1], kas 1941.-1953.g. Padomju Savienībā pieņēmās spēkā.…
