Vispārējo tiesību tiesas parlamenta sejā ieraudzīja sabiedroto, kas apvienojās ar viņiem cīņā pret karaļa absolūtismu. Sliktu lorda kanclera tiesas organizāciju, tās sarežģītību un uzpērkamību arī izmantoja pretinieki. Nenotika revolūcija, kura Angliju varēja atgriezt romāņu tiesu sistēmā. Rezultātā tika panākts kompromiss – noteiktā līdzsvarā palika eksistēt vispārējo tiesību tiesas un lorda kanclera tiesas.
Šīs kompromiss neizrietēja ne no likumiem, ne no kāda karaļa varas vai tiesu formāli pieņemtā lēmuma. Pretēji, 1616.gadā risinot īpaši asu konfliktu, kas veicināja vispārējo tiesību tiesas sadursmi ar lorda kanclera jurisdikciju, karalis Džeims I izteicās par labu kancleru tiesai. Situācija bija ļoti nopietna un kancleri izrādījās pietiekami gudri, lai ļaunprātīgi neizmantotu savu uzvaru. Viņi negribēja vēl vairāk sadusmot parlamentu, kas uz to brīdi vairāk bija ieinteresēts citās karaļa prerogatīvās – „Zvaigžņu palātas” darbības apturēšanā, nevis taisnīguma tiesību likvidācijā.
Lorda kanclera jurisdikcija turpināja darboties, bet tā nedrīkstēja paplašināties uz vispārējo tiesību tiesas rēķina – kancleru tiesa īstenos jurisdikciju saskaņā ar taisnīgumu tiesību precedentiem, līdz ar to, vairs nesaņemot pārmetumus par patvaļīgi izskatītām lietām.
Sākot ar 1621.gadu bija atļauta lordu palātas kontrole par tiesu lēmumiem. Vispārējo tiesību tiesas, šajos jaunajos noteikumos, pieļāva kanclera iejaukšanos, ja tas pamatojās uz precedenta.
Taisnīguma tiesības.
Jauno kancleru tiesu prakses rezultātā, XVI gadsimtā izveidojās īpaša angļu tiesību sistēmas joma – taisnīguma tiesības. Tā noteikumos pirmajā plānā izvirzījās ne viss juridisko tradīciju ievērošana, bet gan pārkāpto tiesību aizstāvība : „Šis ir morāls spēks, kas ierobežo, mīkstina un labo skarbumu, cietsirdību un vispārējo tiesību stūrainību, tā ir patiesība, ko atzīst visi; ... taisnīguma tiesību mērķis – atbalstīt un aizstāvēt vispārējās tiesības no lamatām un viltīgiem plāniem, kas vērsti pret tiesas (justīcijas) gavilēšanu. Tādējādi, taisnīguma tiesības negrauj un neatjauno vispārējās tiesības, bet palīdz tām...”.…
