Tiesību avoti, kas nosaka kārtu partikulārismu no 13. līdz 19.gadsimtam

6. Vidzemes tiesību kopojums- Zviedrijas varas orgānu izdoti likumdošanas akti tulkojumu vācu valodā. Ik gadu tika izdoti no 1688. gada -1707. gadam.
7. „Karolīna” Vācijas kriminālprocesa kodekss, ko 1630. gadā Zviedrijas valdība atļāva lietot Vidzemes tiesu iekārtās, īpaši tortūru (spīdzināšanu). Noteiktas piecas spīdzināšanas pakāpes- 1) īkšķu skrūves; 2) roku un kāju šņorēšana; 3) „spāniešu zābaks” – kāju lielu skrūve; 4) stiepšana vai lauzīšana vai uzvilkšana; 5) dedzināšana. Dižciltīgos nespīdzināja - izņemot valsts noziegumu lietas. Zviedru Vidzemē tortūru parasti lietoja lietās par buršanu un raganu prāvās, kā arī par bērna nogalināšanu, slepkavību, izvarošanu, zādzību un zemes robežu viltošanu. Zviedru Vidzemes zemes tiesām burvju un raganu prāvās spīdzināšanas pielietošanai bija vajadzīga speciāla hoftiesas atļauja
Ne tikai Zviedru un vietējie likumdevēji izdeva tiesību avotus, bet arī baznīca. Nozīmīgākie tiesību avoti bija: 1) Likums par konsistorijām, kas izdots 1634.g. un noteica luterāņu baznīcu juridisko uzbūvi Vidzemē; 2) Zviedru luteriskās baznīcas satversme. No šiem dokumentiem izrietēja nepieciešamība veidot baznīcas grāmatas, kurās draudžu mācītājiem bija jāieraksta metrikas ziņas par dzimšanu, kristīšanu, laulībām un miršanu. Tādejādi arī latviešu zemnieki kā Zviedrijas pavalstnieki tika pilnīgi integrēti evanģeliski luterāniskajā baznīcā.
…