Tiesību aizsardzības iestādes: patiesības nodrošināšana tiesas procesā

Mans darba mērķis iepazīties ar tiesas procesa praktisko norisi civillietās, krimināllietās un administratīvajās lietās. Noskaidrot iztiesāšanas principus un tiesas neatkarības garantijas, pievēršot lasītāja uzmanību patiesības noskaidrošanai kā tiesvedības mērķim ētikas tiesas kontekstā. Uzreiz gribētos piebilst, ka savu prefrenču un simpātiju dēļ vairāk pievērsīšu uzmanību un detalizētāk apskatīšu civilprocesu. Kā arī gribu pateikt to, ka ļoti sarežģīti apmeklēt visus nepieciešamos tiesas sēdes līdz sprieduma nolasīšanai (parasti tas notiek rītā, kad man ir lekcijas un es izvēlējos apmeklēt lekcijas).
Pirmkārt, ko, aprakstot tiesu sistēmu visumā, gribētos teikt par tiesu, ir tas, ka tiesa ir tiesību aizsardzības iestāde – valsts institūcija, kurai savā darbībā uz likuma pamata ir jānodrošina likumība un tiesiskā kārtība, jāaizsargā personu tiesības un brīvības, jāaizsargā valsts un sabiedrības intereses, jānovērš un jāpārtrauc likuma pārkāpumi, jāpiemēro valsts piespiedu līdzekļi pret personām, kuras pārkāpj likumību un tiesisko kārtību. Kā jebkura tiesībsargājošā iestāde, tā tiek organizēta, ievērojot likumību, humānismu, cilvēktiesības, sociālo taisnīgumu un atklātumu, jo, kā zināms, visas tiesību aizsardzības institūcijas ir represīvas zināmā mērā – tās tieši skar cilvēktiesības. Pati tiesa ir tieši paredzēta likumības un tiesiskās kārtības nodrošināšanai, kā arī personu tiesību, brīvību un likumisko interešu aizsardzībai.
Latvijas Republikā līdzās likumdošanas un izpildu varai pastāv neatkarīga tiesu vara. Bet kā teica bijušais Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētājs G.Zemribo, nevar visas trīs varas tiesiskajā valstī sarindot horizontālā līmenī un saukt, piemēram, tiesu varu par trešo varu. Jo ir zināms, ka visas trīs varas – likumdevējvara, izpildvara un tiesu vara – ir savstarpēji saistītas, savstarpēji viena otru papildina, un ja vajag arī piebremzē…