Mūsdienās aktuāls temats ir vārda brīvības robežas Latvijā. Kā norāda vairums tiesību zinātnieki, masu mediji paplašināti tulko tiesības uz vārda brīvību, nerēķinoties ar citam pamattiesībām. Līdz ar to mūsdienās ir aktuāla problēma, ka pastāv kolīzijas starp tiesībām uz vārda brīvību un tiesībām uz privāto dzīvi, un tiesībām uz godu un cieņu.
Autori sekos šādam mērķis: noskaidrot personu tiesības uz vārda brīvību no teorētiskā skatu punkta. Lai noskaidrotu mērķi, tiek formulēti sekojoši uzdevumi:
Izpētīt vārda brīvības tiesisko regulējumu;
Noskaidrot kolīzijas starp tiesībām uz vārda brīvību un privāto dzīvi;
Izanalizēt kolīzijas starp personu tiesībām uz vārda brīvību un viņu tiesībām uz godu un cieņu.
Lai precīzāk noskaidrotu referātam izvirzīto mērķi, tika izvirzīta hipotēze: tiesības uz vārda brīvību regulējumu ir ierobežotas.
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments 2012.gada 1.februāra spriedumā lietā SKC-8/2012, atzina, ka strīdos, kuros saduras tiesības uz vārda brīvību un personas tiesības uz privātās dzīves, goda un cieņas neaizskaramības aizsardzību, ir jāņem vēra, ka tiesības brīvi paust savus uzskatus, kā viens no demokrātiskas sabiedrības pamatiem ir īpaši nozīmīgs presei. Turklāt katrā konkrētā gadījumā būtiski ir noskaidrot, kādu apstākļu dēļ būtu pamats uzskatīt, ka vārda brīvība prevalē pār citu cilvēku tiesībām.
Nozīmīgs juridisks aspekts ir tas, ka problemātika saistībā ar vārda brīvības robežām pastāv ne tikai nacionāla līmenī, bet arī globālā līmenī. Attīstoties dažādām jaunām informācijas tehnoloģijām vārda brīvības robežas paplašinās un personu aizskārumu gadījumi kļūst aizvien smagāki.
Lai saprastu vārda brīvības robežas Latvijā, darba ietvaros ir apskatīts vārda brīvības tiesiskais regulējums, pētītas problēmas, kad tiesības uz vārda brīvību atrodas kolīzijās ar citām pamattiesībām – tiesībām uz privāto dzīvi un tiesībām uz godu un cieņu. Kopsavilkumā saistībā ar vārda brīvības robežām ir izdarīti secinājumi.