Kopsavilkums
Personas tiesības uz taisnīgu tiesu ir vienas no būtiskākajām pamattiesībām. Satversmes tiesa ir norādījusi, ka taisnīga tiesa ir saprotama divos veidos – kā neatkarīga tiesu varas institūcija, kas izskata lietu, un kā pienācīgs, tiesiskai valstij atbilstošs process, kura ietvaros šī lieta tiek izskatīta. Valstij jānodrošina efektīva tiesību aizsardzība ikvienai personai, kuras tiesības vai likumiskās intereses ir aizskartas. No Satversmes izriet virkne tiesiskas valsts principu, kas prasa, lai tiesā lietas tiktu izskatītas tādā kārtībā, kas nodrošinātu to taisnīgu un objektīvu izspriešanu, un lai ikviena tiesas procesa rezultāts būtu taisnīgs.
Valsts ne vienmēr spēj pilnā mērā nodrošināt šīs visaptverošās un daudzpusīgās tiesības īstenošanu, jo rodas, piemēram, problēmas saistībā ar tādiem taisnīgas tiesas elementiem kā pieeja tiesai, personas tiesības uz lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā un nolēmumu izpilde.
Tiesības uz tiesas pieejamību var samērīgi ierobežot tiktāl, ciktāl šīs tiesības netiek atņemtas pēc būtības. Satversmes tiesa atzina, ka personai netiek garantētas tiesības jebkuru tai svarīgu jautājumu izlemt tiesā, jo, ja tā būtu,tas nonāktu pretrunā gan ar Satversmē garantētajām citu personu pamattiesībām, gan arī ar citām Satversmes normām.
Satversmes tiesa ir atzinusi, ka valsts nodeva tiesas procesā ir samērīga ar tās leģitīmo mērķi – mazināt nepamatotu pieteikumu iesniegšanu un daļēji kompensēt izdevumus, kas saistīti ar tiesu darbību.
…