Katrs cilvēks piedzimst brīvs ar savām neatņemamām tiesībām uz brīvību un dzīvību. ’’Ikviena tiesības uz dzīvību aizsargā likums.’’1 Saskaņā ar likumu neviena cilvēka tiesības uz dzīvību nedrīkst ne aizskart, ne apdraudēt. Tiesības uz dzīvību aizsargā likums, tādējādi valstij ir jānodrošina likuma ievērošana.
Dzīvības atņemšana netiek uzskatīta par Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 2. panta nosacījumu pārkāpumu, ja tā notiek spēka pielietošanas rezultātā, nepārsniedzot galējas nepieciešamības robežas:
a) lai aizstāvētu jebkuru personu pret nelikumīgu vardarbību;
b)lai veiktu likumīgu aizturēšanu vai aizkavētu likumīgi aizturētas personas bēgšanu;
c)lai veiktu likumīgas darbības ar nolūku savaldīt dumpi vai apvērsumu.2
Pēc manām domām, ja cilvēks nogalina (atņem dzīvību) otram cilvēkam pašaizsardzības nolūkā, ka tas nav sodāms un nosodāms. Jo, iespējams, ja upuris nenogalinātu, neievainotu uzbrucēju, tad tiktu nogalināts viņš pats. Katrs cilvēks rūpēsies par savu labklājību un drošību un neļaus nevienam to apdraudēt, bet, ja kāds centīsies to apdraudēt, tad cilvēks centīsies savu drošību nosargāt un to viņš darīs ar jebkuriem līdzekļiem. Tāpēc, es uzskatu, ka nogalināšana pašaizsardzības ceļā nav sodāma darbība, bet, ja cilvēks par to tiek sodīts, tad tiesai obligāti ir jāņem vērā tas, ka cilvēks to darīja aizsargājot savu dzīvību.
Cilvēka dzīvības apdraudēšana veicot likumīgas darbības – arestu, dumpja savaldīšanu, pēc manām domām, ir pieļaujami. Dumpis – sacelšanās, nemieri. Pārsvarā, bet ne vienmēr, dumpji ir agresīvi vērsti pret kaut ko un dumpja rezultātā ir iespējams, ka cietīs tās personas pret ko vēršas dumpis un tādējādi tiek apdraudētas to personu dzīvības pret ko ir vērst dumpis. Tādējādi cenšoties aizsargāt savu dzīvības, pašaizsardzības nolūkā, ir iespējama vardarbība savaldot dumpja dalībniekus. …