GODA UN CIEŅAS JĒDZIENS
Sākotnēji ir jānoskaidro, ko ietver jēdzieni gods un cieņa.
Gods ir cilvēka morālā vērtība, tikums. Ar goda aizskārumu persona tiek pazemota, apkaunota, tiek celta neslava. Cieņa ir attieksme un izturēšanās, kurā izpaužas kādas personas spēju, zināšanu, vērtības atzīšana, arī bijība pret kādu.
Gods ir morālā, ētiskā cilvēka vērtība sabiedrības, sabiedrības šķiras vai atsevišķa indivīda izpratnē. Šī cilvēka vērtība ir saistīta ar sabiedrībā ieņemamo stāvokli, amatu.
Ar godu saprot personas sabiedrisku novērtējumu, kas ir izveidojies personas darbības rezultātā, bet ar cieņu saprot personas sabiedriskā vērtējuma atspoguļojumu viņas pašas apziņā, t.i., personas pašnovērtējumu. Līdzīgs goda un cieņas definējums ir Augstākās tiesas 2000. gada 29. marta spriedumā „Par godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu un mantiskās kompensācijas piedziņu.
Edgara Šķēles prasībā pret a/s „Rīgas Balss” un Dzintaru Zaļūksni publicētais raksts ir par Edgara Šķēles dibinātās firmas darbību. Firmas dibinātājs uzskata, ka ar šādām publicētām ziņām ir aizskarts viņa gods un cieņa, jo šīs ziņas tieši saistītas ar viņa vārdu, tāpēc ir iesniedzis prasību tiesā par sava goda un cieņas aizskaršanu. Savukārt kasācijas sūdzības iesniegumā atbildētāji iebilda, ka nepatiesās ziņas izplatītas nevis par Edgaru Šķēli, bet gan SIA „AVE MTP”. Satversmes 95. pantā noteikts, ka valsts aizsargā cilvēka godu un cieņu. Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10. panta 2. daļā minēta cilvēka cieņas aizsardzība. Arī CL 2352a. pants attiecas uz fizisku personu, juridiskas personas goda un cieņas aizsardzība nav paredzēta.
…
