Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
2,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:752428
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 23.09.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 8 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Tiesības un sabiedrība    4
1.1.  Publiskās un privātās tiesības    5
1.2.  Objektīvās un subjektīvās tiesības    6
1.3.  Tiesību un sabiedrības attiecības ar valsti    8
2.  Tiesiskās apziņas jēdziens    9
3.  Tiesību normas    11
4.  Tiesību funkcijas    13
  Secinājumi un priekšlikumi    14
  Izmantoto avotu un literatūras saraksts    15
Darba fragmentsAizvērt

“Gandrīz tikpat vecs kā filozofija ir jautājums par tiesību būtību. Kur vien ir pamodusies cilvēka doma, un kur cilvēce ir sākusi pārdomāt par sevi un apkārtējo pasauli, visur tā ir atdūrusies uz pašu no sevis saprotamo un tomēr tik noslēpumaino, no viņas pašas izpildāmo, bet tomēr neizprasto, no viņas radīto un tomēr it kā no Dieva dotu tiesiskās kārtības darbību...” 1
Tiesības un sabiedrība – loti plašs un ietilpīgs jēdziens ar kuru mēs sastopamies loti bieži un kurš ietekmē katru mūsu darbības sfēru.
Šos jēdzienus – tiesības un sabiedrība – var apskatīt no dažādiem skatupunktiem - ne tikai vienkāršus definējumus, bet arī to kā tiesības iedarbojas uz sabiedrību(tiesību funkcijas), kas regulē cilvēka uzvedību un rīcību sabiedrībā (tiesību normas), arī tiesisko apziņu nedrīkst nepieminēt, jo tā piemīt katram no indivīdiem un var būt gan pozitīva, gan negatīva.
Tiesības iet roku rokā ar sabiedrību, jo tikai darbojoties vienai otras interesēs, var gūt maksimālu labumu. Un kāda gan būtu sabiedrība, ja tajā nebūtu tiesības, un vai tiesības varētu pastāvēt, ja nebūtu sabiedrības, kur tās īstenot?
Es domāju, ka nē, un tieši tāpēc gribu uzsvērt sava temata nozīmīgumu, jo , manuprāt, tiesības un sabiedrība ir valsts pamatkapitāls.
I.Kanta atziņa, ka „juristi vēl meklē tiesību jēdzienu”1, ir aktuāla arī šodien. L. Šulcs darbā „Tiesības kā ētikas minimums” to precizē, norādot, ka to meklē nevis juristi, bet tiesību filozofi, jo bez filozofijas palīdzības tiesību jēdziens iznāktu pārāk šaurs un nepilnīgs. Jautājums, kas ir tiesības ir sens, un katrs tiesību zinātnieks ir centies sniegt atbildi uz to. Tādējādi ir radušās neskaitāmas tiesību definīcijas.
Tiesības – sarežģīta, daudzpusīga un svarīga sabiedriska parādība, ko jurisprudencē un filozofijā sauc par fenomenu. Tā ir visiem saistoša uzvedības normu sistēma, kas izteikta likumos un citos valsts atzītos avotos, kas regulē sabiedrības un indivīda savstarpējās attiecības un ir tiesiskās vai prettiesiskās darbības novērtēšanas obligāts kritērijs, kas balstās uz brīvības, taisnības un vienlīdzības principiem.…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −5,48 €
Materiālu komplekts Nr. 1191340
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties