Tomass Mors un Tommazo Kampanella kā izcili filozofi, domātāji – humānisti, pieskaitāmi pie spilgtākajiem renesanses un reformācijas laika jaunu sabiedrības teoriju autoriem. 15 gs. izveidojās jauna kultūras sistēma, ko apzīmē ar jēdzienu „renesanse” un „humānisms” palīdzību.
Renesanse ( renaissance – atdzimšana) ir laikmets Rietumeiropas un centrālās Eiropas kultūras vēsturē, kad notika pāreja no viduslaikiem uz jauno laiku kultūru. Itālija kopumā un Florence kļuva par jaunās kustības šūpuli. Dažādu faktoru ietekmē sākās sociālās dzīves dinamizācijas un diferenciācijas process. Atlantijas okeāna tirdzniecības ceļu izveidošanās nāca par labu Rietumeiropai – Spānijai, Portugālei, Francijai, Anglijai. Nīderlandei. Tās kļuva par nozīmīgām valstīm gan politiskā, gan ekonomiskā ziņā. Eiropas iedzīvotāju sociālo struktūru noteica to piederība dažādām kārtām. No viduslaikiem nākušajai hierarhistiski veidotajai sabiedrībai, kas pauda tieksmi uz noslēgtību un saistību ar noteiktu zemes īpašumu, pretstatā atradās pilsētas, kas veidojās kā savdabīgas „salas”.
Renesanses fenomena visaptverošākā daļa ir humānisma kustība. Viduslaikos cilvēku uzskatīja par Dieva radību, par grēcinieku, kas alkst atpestīšanas, un arī par baznīcas locekli; humānisti aplūkoja cilvēku ārpus šīm saitēm, meklēja tā individuālās iezīmes, personas pašcieņu un brīvību.
Humānistu morāles filozofija risināja ne tikai tikumības, bet arī valsts, sabiedrības, audzināšanas un reliģijas problēmas. Īpaši lielu uzmanību viņi izrādīja politiskām teorijām. Ideāla personība ir tāda, kura veidojas izglītības procesā, tā ir nevis politiski indifirents cilvēks, bet pilsonis, kas saistīts ar sabiedrību un valsti. Par „pirmajiem humānistiem” mēdz dēvēt senos romiešus, kas ar vārdu „humanitas” antīkajā pasaulē izteica cilvēka ideālu.…