Ievads
Ķīna sena zeme, kur ir radusies viena no senākajām civilizācijām. Ķīna savu atrašanās vietu nav mainījusi kopš tās pastāvēšanas sākumiem. Ķīna ir viena no retajām tautām, kur jau senajos laikos tika izveidotas uzvedību normu sistēmas – kur rituāliem un ētikai ir bijusi pati svarīgākā vieta Ķīniešu augstākā dievišķā izpausme ir Debesis - kosmoss, auksts, bargs un absolūti nejūtīgs pret cilvēku. Konfūcijs ir teicis: “Debesis ir simbols Augstākajai kārtībai.”.
Ķīna piesaista ikvienu ar savu atsvešinātību un norobežotību. Ar savu savādu uzskatu par dzīvi tā pārsteidz, ar saviem izgudrojumiem paceļas pār pārējām tautām. Ķīna attīstās, tai pašā laikā paliekot nemainīgai. Ar šo darbu mēģināšu labāk izprast reliģijas lomu sabiedrībā, likumu daudzveidību un stingrību. Mēģināšu izprast tēva lomu un to kādu attiecību veidi pastāvēja Senajā Ķīnā.
1. Dabiskās tiesības
Senajā Ķīnā liela nozīme ir bijusi reliģijām. „Divas ietekmīgākās Senās Ķīnas garīgās tradīcijas ir daoisms un konfuciānisms. Pieskaroties sociāli politiskajiem un tiesiskajiem jautājumiem, tās katra pauž savdabīgu dabiskās tiesības izpratnei raksturīgu nostādni.”1 Saskaņā ar daoisma priekšstatiem visu pārvalda universāls esamības princips – dao jeb ceļš.…