Protams, šeit autore neuzskaita pilnīgi visus avotus, kur tiek nostiprināta ideja par tiesībām brīvī izvēlēties nodarbošanos, jo ir novērota dublēšanās, visos normatīvajos aktos, kuros tiek nostiptināta ideja par tiesībām brīvi izvēlēties nodarbošanos, tiek saglabāta pamatideja, kodols. Tāpat saistošs tiesībām brīvi izvēlēties nodarbošanos ir Latvijas Darba likuma 37. pants, kas nosaka nodarbināšanas aizliegumus, ierobežojumus un atbildību, kā arī citi likumi.
Kā vienu no pamatproblēmām realizējot tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos, autores prāt, var minēt darbaspēka migrāciju, kas rodas sakarā ar sabiedrības attīstības un globalizācijas rezultātā. Ikvienam ir ne tikai brīvas tiesības uz pilsonību savā valstī, bet arī tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos vai darba vietu citā Eiropas Savienības vai pasaules valstī. Vispārējās attīstības tendences- ekonomikas un ražošanas globalizācija, darbaspēka migrācija, inovāciju un tehnoloģiju ieviešana ražošanā, darbavietu automatizācija un nepieciešamības pēc cilvēku darba samazināšanās- ir nodarbinātību ietekmējoši faktori. Attiecīgi valstīm rodas pienākums pielāgoties šiem apstākļiem.
Personu brīva pārvietošanās ir viena no Eiropas savienības pamatbrīvībām, kas nostiprināta vairākos Eiropas Savienības dokumentos.
Sakarā ar iepriekš minēto, autore vēlas uzsvērt to, ka pamatojoties uz šo pamatbrīvību, Latvijā ir novērojama liela emigrācija- šo tiesību izmantošana rada pārmērīgu darbaspēka aizplūšanu no valsts. Autore ar šo nevēlas teikt, ka būtu jāierobežo šī pamatbrīvība.
…