Tiesības autoritārā režīma laikā (1934-1940)

2.4. Procesuālās tiesības
Kā Civilprocesa likuma (CPL) galvenais avots joprojām saglabājās vēl cariskajā Krievijā 1864.gadā izstrādātais civilprocesa nolikums, ar grozījumiem līdz 1934.gada 15.maijam.
Ar 1937.gada 14.decembrī izdarītajiem labojumiem taka panākts, ka turpmāk personas intereses, kuras atrodas vecāku varā, aizbildniecībā vai aizgādniecībā, pārstāv to likumiskie vai ieceltie pārstāvji. Tika samazināta arī vecuma barjera brīvās mantas pārstāvēšanai. Jau 16 gadus sasniegušas pieskaitāmas personas varēja turpmāk būt prasītājas un atbildētājas tiesā par savu brīvo mantu.
Nākošie grozījumi CPL bija 1939.gada 11.maijā. Saskaņā ar jauno kārtību pirmajā instancē tiesas priekšsēdētājs vai tiesas kolēģija katrā laikā varēja nodot referentam lietu vienpersonīgai izskatīšanai, ja tas varētu sekmēt ātrāku tās pabeigšanu. Tiesvedības ziņā šajā gadījumā vadījās pēc vispārīgiem tiesību principiem.
Kriminālprocesuālo tiesību jomā joprojām kā pamatavots palika vēl 1864.gadā Krievijā kodificētais kriminālprocesuālo tiesību nolikums, kuru LR pārtulkoja latviešu valodā kā kriminālprocesuālos likumus (KPL). Arī visu autoritāras valsts attīstības laiku spēku saglabāja šis normatīvais akts.
Ar MK lēmumu 1934.gada 24.maijā 4.Saeimas deputātus pakļāva vispārīgai kriminālprocesuālajai kārtībai. Viņiem tika atņemta ar Satversmi garantētā imunitāte. Nākamās izmaiņas KPL tika izdarītas 1939.gada 11.maijā, kad krimināllietas pirmajā instancē tika iztiesātas lielākoties vienpersoniski.
…