Ievads
Studiju darba tēma ir „Tiesāšanās izdevumu aktuālā problemātika civiltiesiskajās attiecībās Latvijā”. Izvirzītā studiju darba mērķa sasniegšanai studiju darba ietvaros darba autore ir pētījusi tiesāšanās izdevumu ietekmi uz civiltiesisko strīdu risināšanu. Daba ietvaros darba autore ir analizējusi būtiskākos elementus, kas nosaka ar lietas vešanu saistīto izdevumu veidojošos elementus, apskatījusi prasības summas veidošanos un valsts nodevas likmju veidošanos un piemērošanu normatīvo aktu kopumā.
Darba ietvaros apskatīts tiesāšanās izdevumu normatīvais regulējums, skaidrojusi tiesāšanās izdevumus apmērus un to likumisko pamatojumu. Aplūkojusi ar tiesāšanās izdevumiem saistīto jautājumu atspoguļojumu tiesu nolēmumos. Pētījusi mehānismu tiesāšanas izdevumu atmaksas mehānismu, kā arī padziļināti pētījusi tiesāšanās izdevumu ietekmi uz personu pieejamību tiesu sistēmai. Studiju darba tēmu darba autore izvēlējās „Tiesāšanās izdevumu aktuālā problemātika civiltiesiskajās attiecībās Latvijā”, jo uzskata to par nozīmīgu, jo uzskata par svarīgu apstākli kā veidojas valsts nodevas mehānisms, kas pašreiz spēkā esošajā normatīvajā aktā ir mantots no Civilprocesa kodeksa. Kā arī pie apstākļiem, ievērojot, ka valsts uzliek par pienākumu atsevišķu lietu kategoriju strīdus obligāti izskatīt civilās tiesvedības kārtībā, bet vienlaikus nodrošināt arī tiesu pieejamību strīdu izšķiršanai maznodrošinātajiem, samazinot vai pilnībā atbrīvojot viņus no valsts nodevas nomaksas.
Tajā pašā laikā joprojām ir jāņem vērā likumā iestrādātā norma, ka katrai fiziskajai un juridiskajai personai ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību, vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā kas ietver arī maznodrošināto personu tiesību aizsardzību tiesā.
Studiju darba ietvaros darba autore ir analizējusi tiesas izdevumus, to veidošanos, samaksas kārtību un tiesisko regulējumu.
Darba autore par darba mērķi ir izvirzījusi noskaidrot tiesāšanās izdevumu ietekmi uz tiesu pieejamību risinot civiltiesiskos strīdus Latvijā. Mērķa sasniegšanai tika izvirzīti sekojoši uzdevumu:
1.Apskatīt jēdziena „tiesāšanās izdevumi” būtību;
2.Aplūkot tiesāšanās izdevumu normatīvo regulējumu;
3.Noskaidrot tiesāšanas izdevumus apmērus un to pamatotību;
4.Aplūkot ar tiesas izdevumiem saistīto jautājumu atspoguļojumu tiesu nolēmumos;
5.Izdarīt secinājumus un priekšlikumus par šo darba tēmu.
Mērķa sasniegšanai un izvirzīto uzdevumu izpildei studiju darba izpildē izmantotas galvenokārt aprakstošā un analītiskā pētīšanas metodes. Pētījums veikts par laka posmu, kas atbilsts pašreiz spēkā esošās normatīvo aktu esamības laika posmam, atbilstoši grozījumiem. Pamatā darba
autore pētījusi Civilprocesa likumu, likumu Par nodokļiem un nodevām, tiesu nolēmumus, apskatījusi tiesu statistiku.
1.Tiesāšanās izdevumu jēdziens un to veidi
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 4.pantā noteikto tiesāšanās izdevumi ir dalāmi divos lielos blokos, proti, tie ir tiesas izdevumi un ar lietas vešanu saistītie izdevumi. Civilprocesa likumā noteiktajos gadījumos tiesāšanās izdevumi jāsedz prasītājam, atbildētājam, trešajām personām, pieteicējiem un ieinteresētajām personām, atkarībā no tā vai lieta tiek skatīta prasības kārtībā, vai sevišķās tiesāšanās kārtībā, ievērojot Civilprocesa likumā noteiktos apmērus. Civillikumā ir noteikti izņēmumi no vispārējās kārtības, proti, ir noteikts to personu loks, kuri no tiesāšanās izdevumu daļas, kas ir tiesas izdevumi ir atbrīvoti. Tiesāšanās izdevumus maksā paši lietas dalībnieki, kā arī tos var segt citas personas neuzdotas lietvedības kārtībā.
Latvijas republikas teritorijā līdz 1999.gada 1.martam, kad stājās spēkā Civilprocesa likums, civiltiesiskās attiecības regulēja Civilprocesa kodekss. „Civilprocesa likumā ieviestais jēdziens „tiesāšanās izdevumi” bija jau agrāk civilprocesa teorijā, kur ar šo terminu apzīmēja tiesas izdevumus plašākā nozīmē, ietverot tajos faktiski tos pašus maksājumus, kādus likumdošanas kārtībā tagad noteicis Civilprocesa likums” [6].
…
