Tiesāšanas izdevumi civilprocesā saprotami plašākā un šaurākā nozīmē. Šiem izdevumiem raksturīgas divas pazīmes:
tie attiecīgiem lietas dalībniekiem obligāti jāiemaksā valsts (tiesas izdevumi) vai citu institūciju (ar lietas vešanu saistītie izdevumi) ienākumos;
tie ir atlīdzināmi, ja tiesas nolēmums taisīts lietas dalībniekam par labu, vai arī būtu atlīdzināmi, ja vien lietas dalībnieks, kam ir atlīdzināšanas pienākums, nebūtu atbrīvots no tiesāšanās izdevumu maksas.
Pie tiesāšanas izdevumiem plašākā nozīmē var pieskaitīt arī tos citus izdevumus, kuri rodas valstij vai lietas dalībniekiem sakarā ar tiesvedību civillietās. Atšķirbā no tiesāšanas izdevumiem šaurākā nozīmē šie izdevumi nav nevienam jāatlīdzina, katrs maksātājs sedz par saviem līdzekļiem. Tā piemēram, valsts uzņemas izdevumus, kas saistīti ar tulka piedalīšanos cilprocesā, bet lietas dalībnieki – izdevumus, kas viņiem rodas ar tiesā iesniedzamo dokumentu tulkojumu apliecināšanu un noformēšanu. Pie tiesāšanas izdevumiem plašākā nozīmē pieskaitāma arī drošības nauda, kas maksājama, iesniedzot kasācijas sūdzību un tai pretsūdzību.…