Reintegrējoties Rietumu tiesību sistēmā, izvirzot mērķi saskaņot mūsu likumus ar ES tiesību normām ir pamats izvērtēt tiesību normu piemērotāja attieksme pret Starptautisko tiesību Cilvēktiesībām un pret Latvijas Republikas Satversmē garantētām tiesībām - jebkura persona ir tiesības apstrīdēt savas civilās tiesības – tiesības griezties Latvijas Republikas tiesā. Šo tiesību īstenošana tiek panākta, izmantojot procesuālo likumdošanu, konkrēti, civillietu iztiesāšanas kārtību nosaka Latvijas Republikas Civilprocesa likums. Katra persona, kas griežas tiesā, saskaras ar vienu no dokumentiem – tiesas sēdes protokolu.
Šī darba mērķis ir izpētīt regulējumu Latvijas Civilprocesuālās normas, kas regulā tiesas sēdes protokolu. Dot nelielu ieskatu, kas tiek fiksēts tiesas sēdes protokolā, kāds ir tā saturs. Analizējot tiesu praksi var secināt, ka saņemto sūdzību skaits par tiesas sēdes protokoliem ir ļoti neliels, bet vai tas liecina, ka Latvijā šādas problēmas nepastāv? Sekojošie argumenti liecina par pretējo, ir redzams, ka tiesas sēdes protokolam tiek pievērsta pārāk maza nozīme. Kursa darba mērķis ir izvērtēt, kādi ir tipiskākie pārkāpumi un sekas pie tiesas sēdes protokola noformēšanas.
Strādājot Rīgas apgabaltiesā Civillietas tiesas kolēģijā par tiesas sēdes sekretāri, gan tagad par tiesneša palīgu, esmu konstatējusi, ka tiesas sēdes protokols ir ļoti nozīmīgs gan lietas izskatīšanā, gan tās virzībā, gan arī lietas iznākumā. Tiesas sēdes protokolam ir jāpievēršas diezgan liela uzmanība un tas ir jāsastāda ļoti rūpīgi.
Kursa darbā faktiski nav izmantota literatūra, jo tādas vienkārši nav. Saskaņā ar Latvijas republikas Civilprocesa likumu, ir noteikts tiesas sēdes protokola saturs, izvirzot protokola noformēšanai tādas pašas prasības kā notariāliem dokumentiem.
Tiesas sēdes protokola aprakstam nav pievērsta pārāk liela nozīme arī Civilprocesa likuma komentāros. Bez tam kursa darba sagatavošanā ir izmantoti materiāli no tiesu prakses.
Tiesas protokols ir rakstisks procesuāls dokuments, kurš sastādāms par katru pirmās instances un apelācijas instances tiesas sēdi, kā arī atsevišķu procesuālo darbību izpildīšanu ārpus tiesas sēdēs, ja to paredz likums. Protokols ir kā apliecinājums, kas ir noticis tiesas sēdē un kādas procesuālās darbības ir izpildītas vai nav izpildītas tiesas sēdes laikā.
Pēc ierakstiem protokolā var secināt vai tiesa ir ievērojusi visas procesuālās darbības, kā pārbaudījusi lietā esošos pierādījumus, vai spriedums pasludināts likuma noteiktajā kārtībā, kā arī to, vai spriedums ir pamatots ar apstākļiem, kas ir nodibināti tiesas sēdē. Jo tiesas sēdes protokols ir pilnīgas un precīzāks, jo augstākās instances tiesai ir vieglāk spriest par zemākās instances sprieduma likumību un pamatotību. …