Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 2 | |
1. | Tiesas nolēmumu izpildes vēsturiskā attīstība | 3 |
2. | Tiesas nolēmumu izpilde | 6 |
2.1. | Izpildei pakļaujamie nolēmumi | 6 |
2.2. | Nolēmumu izpildiestāde | 7 |
2.3. | Nolēmumu piespiedu izpilde | 9 |
2.4. | Sūdzības par nolēmumu izpildi | 11 |
3. | Tiesas nolēmumu izskaidrošana radušos izpildes grūtību dēļ | 16 |
Kopsavilkums | 18 | |
Izmantotā literatūra un avoti | 20 |
KOPSAVILKUMS
1. Uzliktais pienākums ir jāpilda obligāti jeb piespiedu kārtā, pretējā gadījumā tas nebūtu pienākums, bet gan lūgums vai vēlējums. Ja personas spētu brīvi izvēlēties, vai un kā pildīt valsts noteiktos norādījumus, iestātos pilnīgs haoss – neviens indivīds neatbildētu par savu rīcību.
2. Administratīvais process Latvijā tika regulēts jau no pašiem valstiskajiem pirmsākumiem, kad Latvijas Tautas padome 1918.gada 6.decembrī pieņēma Pagaidu nolikumu par Latvijas tiesām un tiesāšanās kārtību, bet sprieduma izpildes jautājums regulēts jau kopš 1581.gada 15.decembra, kad Rīgas rātes pieņemtajos Tiesāšanās noteikumos, paredzēja, ka tiesas fogts ir atbildīgā persona par spriedumu un citu tiesas uzlikto pienākumu izpildi.
3. Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir norādījusi, ka tiesības uz taisnīgu tiesību būtu iluzoras, šķietamas gadījumos, kad valsts tiesību sistēma pieļautu to, ka galīgais tiesas nolēmums lietā var palikt neizpildīts.
4. Ņemot vērā izpildes nozīmību, arī likuma regulējumam attiecībā uz to būtu jābūt pietiekami skaidram, stabilam un efektīvam.
5. Administratīvā procesa likumā nav vienotas skaidrības par kārtību, kādā privātpersona vēršas iestādēs, ja attiecīgā iestāde nepilda tiesas uzlikto pienākumu nastu. Lai arī daži nolēmumu izpildes jautājumi ir guvuši skaidrību praksē, šī skaidrība nav tverama plašākai sabiedrības daļai.
6. Likums nosaka, ka Ministru kabinets var noteikt izpildiestādi, bet nav noteikts kādos gadījumos un kādā kārtībā Ministru kabinets nosaka šo izpildiestādi. Nereti izpildiestādes nemaz nav, tad nolēmumu ir jāpilda ministrijai, pastarpinātās pārvaldes iestādei vai tiesu izpildītājam.
7. Gadījumā, kad piespiedu izpildi veic tiesu izpildītājs, rodas jautājums, vai ir efektīvi iesaistīt tiesu izpildītāju, ja beigās tā pat tiesu izpildītājam var rasties nepieciešamība vērsties tiesā ar lūgumu piemērot soda naudu par nolēmuma neizpildi.
…
Studiju darbs Valststiesību zinātņu katedrā Administratīvā procesa tiesā būtība ir tiesas kontrole pār iestādes izdota administratīvā akta vai iestādes faktiskās rīcības tiesiskumu vai lietderības apsvērumiem rīcības brīvības ietvaros, kā arī privātpersonas publiski tiesisko pienākumu vai tiesību noskaidrošana un no publisko tiesību līguma izrietošo strīdu izskatīšana. Tiesas pieņemtais nolēmums vēl nenozīmē indivīda tiesību faktisko realizāciju. Varētu teikt, ka nolēmums vienmēr noteic konkrētu darbību vai atturēšanos no tās, bet tas nenozīmē, ka šis process realizējas arī reālajā dzīvē, citiem vārdiem, uzrakstītais, diemžēl, nenozīmē paveikto. Vissvarīgākā personas tiesība – tiesība uz taisnīgu tiesu – netiktu realizēta, ja tiesas pieņemto nolēmumu neviens neizpildītu, tādēļ tiesas nolēmumu izpildi varētu definēt kā vienu no visnozīmīgākajiem posmiem tiesas procesā jeb galveno mērķi tiesvedībai. Iespējams, nolēmumu izpildi varētu uzskatīt par visvājāk veidoto sadaļu Administratīvā procesa likumā turpmāk minēto apstākļu dēļ. .... Vienas no cilvēka pamattiesībām ir tiesības uz taisnīgu tiesu. Kā skaidrojusi Satversmes tiesa, tad Latvijas Republikas Satversmes 92.pantā minētais jēdziens „taisnīga tiesa” ietver divus aspektus: taisnīga tiesa kā neatkarīga tiesu varas institūcija, kas izskata lietu, un taisnīga tiesa kā pienācīgs, tiesiskai valstij atbilstošs process, kurā lieta tiek izskatīta. Taisnīga tiesa kā pienācīgs, tiesiskai valstij atbilstošs tiesas process aptver vairākus elementus - savstarpēji saistītas tiesības. Tajā ietilpst, piemēram, tiesības uz pieeju tiesai, pušu līdztiesības un sacīkstes princips, tiesības tikt uzklausītam, tiesības uz motivētu tiesas spriedumu un tiesības uz pārsūdzību. Satversmes 92.pants paredz valstij gan pienākumu izveidot attiecīgu tiesu institūciju sistēmu, gan arī pienākumu pieņemt procesuālās normas, atbilstoši kurām tiesa lietas izskatītu kārtībā, kas nodrošina šo lietu taisnīgu un objektīvu izspriešanu. Visām šīm garantijām nebūtu nekādas nozīmes, ja pēc tiesas procesa netiktu nodrošināta tiesas pieņemto nolēmumu izpilde. Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir norādījusi, ka tiesības uz taisnīgu tiesību būtu iluzoras, šķietamas gadījumos, kad valsts tiesību sistēma pieļautu to, ka galīgais tiesas nolēmums lietā var palikt neizpildīts. Būtu absurdi, ja Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.pantā detalizēti tiktu aprakstītas procesuālās garantijas, kurām jānodrošina, lai process būtu taisnīgs, atklāts un noritētu saprātīgos termiņos, taču šis pants neaizsargātu personu tiesības uz nolēmumu izpildi. Tas būtu pretrunā arī ar tiesiskas valsts principu. Līdz ar to tiesības uz tiesas nolēmuma izpildi ir neatņemama tiesību uz taisnīgu tiesu sastāvdaļa.
- Ārvalstu tiesu nolēmumu atzīšana un izpildīšana
- Lietu izskatīšanas valsts tiesās un tiesas sprieduma izpildes vispārīgs raksturojums
- Tiesas nolēmumu izpilde
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Ārvalstu tiesu nolēmumu atzīšana un izpildīšana
Referāts augstskolai7
-
Lietu izskatīšanas valsts tiesās un tiesas sprieduma izpildes vispārīgs raksturojums
Referāts augstskolai17
-
LR Augstākās tiesas raksturojums
Referāts augstskolai14
-
Tiesas piesēdētājs
Referāts augstskolai7
-
Tiesas spriedums civilprocesā
Referāts augstskolai29