Studiju darbs Valststiesību zinātņu katedrā
Administratīvā procesa tiesā būtība ir tiesas kontrole pār iestādes izdota administratīvā akta vai iestādes faktiskās rīcības tiesiskumu vai lietderības apsvērumiem rīcības brīvības ietvaros, kā arī privātpersonas publiski tiesisko pienākumu vai tiesību noskaidrošana un no publisko tiesību līguma izrietošo strīdu izskatīšana.
Tiesas pieņemtais nolēmums vēl nenozīmē indivīda tiesību faktisko realizāciju. Varētu teikt, ka nolēmums vienmēr noteic konkrētu darbību vai atturēšanos no tās, bet tas nenozīmē, ka šis process realizējas arī reālajā dzīvē, citiem vārdiem, uzrakstītais, diemžēl, nenozīmē paveikto. Vissvarīgākā personas tiesība – tiesība uz taisnīgu tiesu – netiktu realizēta, ja tiesas pieņemto nolēmumu neviens neizpildītu, tādēļ tiesas nolēmumu izpildi varētu definēt kā vienu no visnozīmīgākajiem posmiem tiesas procesā jeb galveno mērķi tiesvedībai. Iespējams, nolēmumu izpildi varētu uzskatīt par visvājāk veidoto sadaļu Administratīvā procesa likumā turpmāk minēto apstākļu dēļ.
....
Vienas no cilvēka pamattiesībām ir tiesības uz taisnīgu tiesu. Kā skaidrojusi Satversmes tiesa, tad Latvijas Republikas Satversmes 92.pantā minētais jēdziens „taisnīga tiesa” ietver divus aspektus: taisnīga tiesa kā neatkarīga tiesu varas institūcija, kas izskata lietu, un taisnīga tiesa kā pienācīgs, tiesiskai valstij atbilstošs process, kurā lieta tiek izskatīta. Taisnīga tiesa kā pienācīgs, tiesiskai valstij atbilstošs tiesas process aptver vairākus elementus - savstarpēji saistītas tiesības. Tajā ietilpst, piemēram, tiesības uz pieeju tiesai, pušu līdztiesības un sacīkstes princips, tiesības tikt uzklausītam, tiesības uz motivētu tiesas spriedumu un tiesības uz pārsūdzību. Satversmes 92.pants paredz valstij gan pienākumu izveidot attiecīgu tiesu institūciju sistēmu, gan arī pienākumu pieņemt procesuālās normas, atbilstoši kurām tiesa lietas izskatītu kārtībā, kas nodrošina šo lietu taisnīgu un objektīvu izspriešanu.
Visām šīm garantijām nebūtu nekādas nozīmes, ja pēc tiesas procesa netiktu nodrošināta tiesas pieņemto nolēmumu izpilde. Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir norādījusi, ka tiesības uz taisnīgu tiesību būtu iluzoras, šķietamas gadījumos, kad valsts tiesību sistēma pieļautu to, ka galīgais tiesas nolēmums lietā var palikt neizpildīts. Būtu absurdi, ja Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.pantā detalizēti tiktu aprakstītas procesuālās garantijas, kurām jānodrošina, lai process būtu taisnīgs, atklāts un noritētu saprātīgos termiņos, taču šis pants neaizsargātu personu tiesības uz nolēmumu izpildi. Tas būtu pretrunā arī ar tiesiskas valsts principu. Līdz ar to tiesības uz tiesas nolēmuma izpildi ir neatņemama tiesību uz taisnīgu tiesu sastāvdaļa.
