Komunikācija nav tikai tas process, kas notiek cilvēkiem satiekoties un apmainoties ar informāciju noteiktā laikā un vietā. Komunikācija nav tikai informācijas izplatīšana, kas no ziņas devēja caur kanālu nonāk pie ziņas saņēmēja. Komunikācijas jēdziens ir kas daudz plašāks. Komunikācija nevar pastāvēt pati par sevi – tai jēgu piešķir cilvēki, veidojot un uzturot attiecības ar citām personām, grupām, organizācijām vai sabiedrību. Būtībā komunikācija ir divu pušu līdzdarbošanās procesā, kas ietver informācijas apmaiņu, un tas, kā šī informācija tiks atkodēta un saprasta, zināmā mērā ir atkarīgs no šo pušu savstarpējām simpātijām un attiecībām, kā arī no sociālā konteksta, klimata grupā un dažādiem iespējamiem šķēršļiem, kas var rasties komunicējoties, piemēram, troksnis. Katlips, Senters un Brūms (2002) uzskata, ka komunikācija ir divpusējs signālu apmaiņas process, kura nolūks ir informēt, instruēt vai pārliecināt. Šī procesa pamats ir abu pušu līdzdalība tajā, un to nosaka, šo pušu attiecības un komunikācijas sociālais konteksts. Sabiedrisko attiecību izpratnē komunikācijas uzdevumi to vienkāršākajā izpratnē ir: 1) piesaistīt sabiedrības uzmanību; 2) radīt interesi par ziņojuma saturu; 3) radīt vēlmi rīkoties atbilstoši ziņojumam; 4) vadīt šo rīcību. …