Tetovēšanas māksla ir pārņemta no senām indiāņu ciltīm (maijiem). Šie indiāņi neesot niekojušies ar kaut ko sīku – uzreiz notetovējuši sevi no galvas līdz papēžiem. Arī seja tiem nepalika neskarta.
1991.gadā Alpu ledājā atrasts sasalis, aptuveni 5300 gadu vecs, tetovēta vīrieša ķermenis. Šis fakts liecina, ka tetovēšana piekopta dziļā aizvēsturē. Par senām tradīcijām liecina arī Ēģiptes mūmijas, kur tetovējumi ir, galvenokārt, uz sieviešu ķermeņiem. Tetovējumi izplatījās līdz ar Ēģiptes impērijas attīstību Grieķijā, Romā, Persijā...
Vismākslinieciskākā tetovēšana senajā pasaulē konstatēta Polinēzijā un citās Klusā okeāna salās. To pirmais aprakstījis angļu dabas pētnieks Džozefs Banks, kurš kuģoja kopā ar kapteini Džeimsu Kuku viņu pirmajā ceļojumā pa Kluso okeānu 18.gs 2.pusē. Ceļotāju apbrīnu izpelnījās tetovējumu izplatība, attēloto rakstu un simbolu izsmalcinātā sarežģītība. Tetovēšana uz cilvēka ķermeņa un sejas praktizēta kā upurēšana saskaņā ar vietējām reliģiskām tradīcijām. Tai ir senas saknes arī Japānā, kur tetovēja abu dzimuma cilvēkus jau agrā bērnībā. Jāņem vērā, ka tetovēšana primitīvo instrumentu dēļ bija arī neciešami sāpīga, tas bija vardarbīgs process.
Ar tetovējumiem apzīmēja noziedzniekus un vergus. Tādējādi daudzveidīgās tradīcijas laika ritumā raksturo dažādas kultūras, civilizācijas, kā arī morālos kritumus un skaistuma priekšstatus. Mūsdienās populāra noziedznieku, seksuālo minoritāšu, rokeru un rokmūziķu vidū. Psihologi un mediķi tetovēšanas tieksmi skaidro ar kompleksu vai garlaicības izraisītu tieksmi lai pašapliecinātos.…