Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
4,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:850635
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 27.01.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 17 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads   
1.  Testaments   
1.1.  Testamenta pirmsākumi   
1.2.  Testamenta regulējums Latvijā   
1.2.1.  Privāts testaments   
1.2.2.  Publisks testaments   
1.2.3.  Priviliģēts testaments   
2.  Testamenta formas pierādījumi   
3.  Testamenta formas nozīme   
3.1.  Testamenta formas neievērošanas sekas   
3.2.  Liecinieku nepilnība   
3.3.  Testamenta saturs   
3.4.  Ieskats tiesu praksē   
  Kopsavilkums   
Darba fragmentsAizvērt

Testamenta pirmsākumi
Plašās masās mēs arvien sastopamies ar uzskatu, ka forma ir kaut kas nevajadzīgs, kaut kas lieks, citiem vārdiem sakot, ka tā esot negatīva parādība. Bet jau Aristotelis ir izteicies, ka katra cilvēka ideja prasa tās ietērpšanu zināmā formā, jo tikai tad tā pārvēršas par kaut ko reālu . It sevišķi tas aktuāls ir mantošanas tiesībās, pie testamenta sastādīšanas. Formai šeit pieder ļoti liela nozīme. No visiem juridiskiem aktiem, testaments uzskatāms par tādu, kur ārējai formai pieder sevišķi liela nozīme. Tādēļ arī likuma prasījumi pēc formas ievērošanas pie testamenta sastādīšanas ir daudz stingrāki nekā pie citiem juridiskajiem aktiem. Šis apstāklis izskaidrojams ar to, ka testatora pēdējā griba kļūst par juridiski nozīmīgu taisni pēc paša gribas nesēja, testatora nāves. Nepārprotami testatora pēdējās gribas rīkojuma īstenības konstatēšana tiek atvieglināta, ja pie testamenta sastādīšanas ievērota likumā noteiktā forma, un formas trūkums pat var padarīt par neiespējamu testamenta īstuma noteikšanu. Tādēļ arī likumi un parašas ļoti stingri un noteikti prasa formas ievērošanu testatora pēdējās gribas rīkojumiem. Tādējādi, lai norobežotu testatora vienkāršus plānus vai idejas, kas radīti kādā acumirklī un tamlīdzīgus vēl nepabeigtus gribas izteikumus no testatora pēdējās gribas rīkojuma – testamenta, likumdevējs tā tad arī noteicis testamentam zināmu stingru formu. Vienlaikus, forma gadu gaitā radīta, lai aizsargātu indivīdu pret viltojumiem un nenopietnas gribas izteikumiem.
Pēc romiešu tiesībām testaments ir , kad nomirējs, vēl dzīvs būdams, atstājis savas nāves gadījumam vienpusīgu savas gribas izteikuma aktu, kurā iecelts mantinieks . Tādējādi tas ir vienpusīgs tiesisks darījums par mantinieka iecelšanu, nosakot, ka vienīgā noteicošā ir vienīgi testatora griba, ieceltā mantinieka piekrišana nav vajadzīga un tādēļ piekrišanai nav nozīmes. Saskaņā ar romiešu tiesībām katrs vēlāk sastādītais testaments atceļ agrāk sastādīto. Ja bija citi rīkojumi nāves gadījumam, to sauca par kodicilu (codicillus).

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −4,98 €
Materiālu komplekts Nr. 1213488
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties