Tērvetes dabas parks

Rūķu lūgšana.

Meža māt, dāvā Cilvēkam spēju paraudzīties uz pasauli mūsu acīm. Tad viņš sapratīs, ka puķu smaržu var ieelpot, ziedus nenoplūcot, ka putnu dziesmas ausij tīkamākas nekā skaļi trokšņi, ka ikvienam sāp, ja tam dara pāri.
Meža Māt, dāvā Cilvēka garam saplaukušo asnu svaigo elpu, dvēselei- cīruļa skanīgo prieku, kājām – stirniņas vieglos soļus, rokām – tauriņa liegos glāstus, sirdij – saulītes silto mīļumu. Tad Cilvēks būs mūsu brālis, un mēs viņam kļūsim redzami.

Tāda smarža kā Tērvetes pļavās,
Tādas krāsas kā Tērvetes kļavās,
Tādas bites kā Tērvetes dravās,
Es nespēšu rast vairs nekur.

Tik daudz gaismas Tērvetes logos,
Tik skaņas atbalsis Tērvetes lokos,
Tik cēli vēji Tērvetes kokos,
Tos nespēšu rast vairs nekur.

Manas dziesmas skan Tērvetē,
Mani rīti aust Tērvetē,
Manas naktis tumst Tērvetē,
Manas mājas ir te.
Ulla Veilande

…