Katram cilvēkam ir sava izpratne par to, kas ir gaumīgs, kas atkal nav. Tā ir brīva cilvēka izpratne par estētisko. Taču šos uzskatus var attīstīt, pilnveidot. Estētiskā gaume ir daļa no cilvēka identitātes, pateicoties tai, atsedzas arī cilvēka personiskais statuss, tādā veidā tā kļūst par citu cilvēku subkultūras locekli. Gaume tiek uzskatīta kā spēja orientēties patēriņa preču lielajā „okeānā”. Tā ir liela virtuozitāte. Būtībā gaume – tā nav dabas dota dāvana, tā pārstāv specializētas zināšanas, bez tam šīs zināšanas netiek gūtas izglītības ceļā, bet gan – caur vidi, kādā cilvēks atrodas.
Sava zinātniskā darba tematu – Tērps kā skolēna gaumi veidojošs faktors – izvēlējos tāpēc, lai noskaidrotu, kā var attīstīt skolēnu gaumi, izmantojot mācību par apģērbu.
Pētījumā tiek apskatīts krāsu psihiskā iedarbība uz cilvēku un uniformas jēdziens, skatot to no estētiskās audzināšanas viedokļa.
Spriedums par gaumi katram cilvēkam ir individuāls, tāpēc par darba mērķi tika izvirzīta – skolēnu gaumes individuālās veidošanās analīze.
Galvenie darba uzdevumi ir:
1.atrast un izpētīt interesējošā materiāla literatūras teorētiskas atziņas;
2.veikt skolēnu intervēšanu;
3.analizēt skolēnu atbildes.
Personības izaugsmi raksturo gaume. Zelmenis uzskata, ka gaume ir „viens no personas estētiskās kultūras kritērijiem, kas raksturo cilvēka attīstības līmeni.” (Zelmenis V., 272. lpp) Dauge (Dauge A., 1921.) uzskata, ka gaume pilnīgi izsaka cilvēka būtību – izvēli, ideālus, uzskatus, nodarbošanos, intereses, vajadzības. Būtībā tiek noskaidrota cilvēka virzība uz skaistuma apjausmu un izpratne par skaistumu.…