Terorisms (no lat. Terror- šausmas)- iebiedēšana vai vardarbības pielietošana, lai panāktu apdraudētās puses piekāpšanos politiskos, juridiskos vai ekonomiskos jautājumos.
Terorisms visbiežāk ir saistīts ar politiku, jo, veicot terora aktus, tiek izvirzīti ideoloģiski vai politiski mērķi. Ir grūti noformulēt visaptverošu terorisma definīciju, taču visbiezāk terorisms tiek definēts kā politiskās noziedzības veids, kas akcentē vardarbību ( slepkavības, izpostīšanu, cilvēku izkropļošanu vai vardarbības draudus, tādejādi terorizējot individuālas personas, grupas, savienības vai valdības) kā mehānismu, kas radītu vai veicinātu pārmaiņas ( ja tas nav iespējams likumīgā ceļā).
Pastāv vairāki terorisma skaidrojumi gan dažādu valstu normatīvajos aktos un dažādās starptautiskās pretterorisma programmās, gan dažādu ekspertu definējumos un skaidrojumos.
„Starptautiskais terorisms”- angļu val. Terrorism, international; vācu val. Terrorismus, internationaler. Slepkavības vai citi uzbrukumi pret valstu vadītāju dzīvībām un valdības locekļiem, diplomātiskajiem pārstāvjiem un citām augstu stāvošām personām, ķīlnieku sagrābšana, vardarbīgas lidmašīnu nolaupīšanas, pirātisms, uzbrukumi vēstniecībām un progresīvajām starptautiskajām organizācijām un citi analoģiski noziegumi, izplānoti un realizēti ar mērķi izmainīt iekšējo un ārējo citu valstu politiku. Starptautisku incidentu vai karu sākšanas provocēšana.
„Terorisms ir pretlikumīga darbība pret lēmējinstitūciju, indivīdu vai sabiedriski aktīvu grupu, nodarot pēc iespējas lielākus postījumus, ar nodomu panākt mērķus, kas citā ceļā nav sasniedzami”.…
