Teritorijas plānošanas loma vides aizsardzībā
1. Ilgtspējīga attīstība: termins un definīcija
1972. gadā Stokholmā notika pirmā starptautiskā konference par cilvēku radīto vidi. Konferencē tika izstrādāts rīcības plāns un ieteikumi kā mazināt cilvēka ietekmi uz vidi.
1983. gadā Apvienoto Nāciju Organizācija Gro Harlem Brundtlandes, toreizējās Norvēģijas premjerministres, agrākās Vides ministres vadībā izveidoja Pasaules Vides un Attīstības Komisiju. Komisijai tika uzdots izstrādāt globālo rīcības plānu, kurā ekonomiskā attīstība būtu sabalansēta ar vides aizsardzības prasībām. Kopā darbojoties 21 pazīstamam vides aizsardzības speciālistam, četru gadu laikā Komisija izstrādāja ziņojumu ANO, kuru 1987. gadā publicēja ar nosaukumu Our Common Future (Mūsu kopējā nākotne), saukta arī par Brundtlandes atskaiti. Šis dokuments vispārīgai lietošanai ieviesa terminu ilgtspējīga attīstība, kas tika definēts kā jebkura attīstība, kas kalpo esošajām vajadzībām, saglabājot nākamajām paaudzēm iespēju dzīvot saskaņā ar viņu vajadzībām. Pašreiz pastāv vairākas definīcijas ilgtspējīgai attīstībai, bet pamatideja visām viena – attīstībai pastāv robežas. Terminam ilgtspējīgā attīstība (sustainable development) ir vairāki sinonīmi – līdzsvarota attīstība, nenoplicinātā attīstība, sabalansēta attīstība1.
Tātad - ilgtspējīgas attīstības jēdziens, definēts ANO Pasaules Vides un attīstības komisijas ziņojumā Mūsu kopējā nākotne, starptautiski plaši tiek lietots kopš 1992.gada ANO konferences Riodežaneiro Vide un attīstība. Ilgtspējīga attīstība tiek skaidrota kā “attīstība, kas nodrošina šodienas vajadzību apmierināšanu, neradot draudus nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanai”. Ilgtspējīgu attīstību raksturo trīs savstarpēji saistītas dimensijas: vides, ekonomiskā un sociālā. Tas nozīmē, ka stingras vides aizsardzības prasības un augsti ekonomiskie rādītāji nav pretrunā, ka ekonomiskā augšupeja nedrīkst degradēt vidi un vienlaikus tiek nodrošināta augsta dzīves kvalitāte.…
