Pirms Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas čuguna un tērauda ražošanā Krievija ieņēma piekto vietu pasaulē. Padomju varas gados melnā un krāsainā metalurģija attīstījās ļoti strauji. Čuguna un tērauda ražošanā PSRS tagad ieņem otro vietu pasaulē.
Metalurģija ir zinātne par metālu rūpnieciskajiem iegūšanas paņēmieniem no dabiskajām izejvielām.
Izšķir melno un krāsaino metalurģiju. Pie melnās metalurģijas pieder dzelzs un tā sakausējumu ražošana, bet pie krāsainās – visu pārējo metālu un to sakausējumu iegūšana.
1. Rūdas bagātina, t. i., no tām ar dažādām metodēm atdala piemaisījumus.
2. Ar ķīmiskajām reakcijām iegūst doto metālu vai tā sakausējumu.
3. Iegūto metālu vai tā sakausējumu liešanas un mehāniskas apstrādes ceļā pārvērš vajadzīgās formas bluķos un stieņos.
Vēl joprojām mūsdienu tehnikā visvairāk izmanto dzelzi un tā sakausējumus. Tā, piemēram, mašīnbūvniecībā galvenais metāls ir tērauds ( 90% no visiem šajā nozarē izmantotajiem metāliem).
XX gs. Sāka plaši izmantot tā saucamos leģētos tēraudus, kas satur manganu Mn, hromu Cr, niķeli Ni, kobaltu Co, vanādiju V, molibdēnu Mo, volframu W. Sevišķi plaši izmanto hromniķeļa tēraudus. Hroms piedod tēraudam vajadzīgo cietību, bet niķelis – elastīgumu.
Liela nozīme tehnikā ir arī čugunam, kas satur no 2% līdz 4% oglekļa, nedaudz Si, Mn, P un S.
…
