Mana pamata izglītība ir skolas un ģimenes psihologs, kuru vēlāk pārdēvēja par izglītības psihologu, tātad no paša sākuma es izvēlējos mācīties par bērnu psiholoģiju un bērnu konsultēšanu. Šo darbu man rakstīt ir ļoti interesanti, tā ir kā manu zināšanu padziļināšana.
Darbā man gribās apskatīt divas metodes (smilšu spēļu terapijas metodi un mākslas terapijas metodi), ko psihologi izmanto darbā ar bērniem. To kādas ir šīs metodes un cik efektīva ir to pielietošana.
Smilšu spēļu terapija ir pazīstama visā pasaulē. Latvijā to izmanto vairākās, galvenokārt ģimeņu, psihoterapijas praksēs.
Trīs gadu vecumā bērns jau var patstāvīgi salikt smilšu bildi un sniegt par to informāciju bez vecāku klātbūtnes. Bērniem smilšu terapija ir īpaši piemērota, lai paustu savus pārdzīvojumus un situācijas redzējumu, jo viņi labprāt nerunā par savām problēmām. Varbūt tāpēc Latvijā smilšu spēļu terapiju vairāk izmanto, tieši strādājot ar bērniem.
Mākslas terapijas metodes ir dažādas, gandrīz tik daudz cik daudz ir mākslas veidi, tik daudz ir arī terapijas veidi: ir mūzikas terapija, dejas terapija, gleznošanas u.c.
Es biju uz semināra „ Posttraumatiskais sindroms: diagnostika, klīnika, psihokorekcijas darbs un psihoterapija”. Šai seminārā mēs apskatījām mākslas terapijas metodi – sērijveida zīmējumu un stāstu metodi, kuru izmanto ne tikai konsultējot cilvēkus, kuriem ir konstatēts posttraumatiskais stress. Šī metode ir visefektīvākā bērniem no 7.-10.gadu vecumam un to var izmantot diagnostikā un konsultācijas procesā konsultējot cilvēkus, kuri griežas pie psihologa arī ikdienā.
Mans darba mērķis ir:
izanalizēt literatūras avotus par bērnu psiholoģisko konsultēšanas teoriju un praksi, kā arī sniegt secinājumus.
Uzdevumi:
1) teorētiski analizēt literatūras avotus par bērnu psiholoģisko konsultēšanas teoriju un praksi;
2) pamatojoties uz teorētisko analīzi salīdzināt smilšu spēļu terapiju ar mākslas terapijas metodi;
3) pamatojoties uz teorētiskās analīzes laikā gūto informāciju sniegt secinājumus.…