Teorija no Krājbankas reklāmas darbības

1.1. REKLĀMAS DEFINĪCIJAS UN VĒSTURE
Reklāma - [no grieķu valodas "reclamo" – izsaukt; no latīņu valodas "reclamare" - skaļi kliegt] - saziņas līdzeklis, lai piesaistītu uzmanību, izraisītu interesi, padarītu populāru; apmaksāts vai citādi atlīdzināts publisks, popularitāti vai pieprasījumu veicinošs paziņojums par precēm vai pakalpojumiem, uzņēmumiem, personām; paziņojums par organizācijām, to darbības veidiem, idejām un citiem jautājumiem.
Mūsdienās reklāma kļuvusi par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu, ar to mēs sastopamies katru dienu. Tā ir pamanāma it visur, kur vien var iedomāties- braucot sabiedriskajā transportā vai ejot pa ielu. Reklāma redzama avīzēs, žurnālos, televīzijā, uz preču iesaiņojumiem, apģērbiem, reklāmas stabiem, tiek pārraidīta pa radio. Reklamēts tiek viss - sākot no precēm un pakalpojumiem un beidzot ar idejām, vērtībām un dzīves stilu. Šāda reklāmas daudzveidība ir saistīta ar sarežģītību tās veidošanā un pārvaldīšanā. Lai šos procesus izprastu, autors uzskata, ka vispirms jāmēģina definēt, kas ir reklāma. Lūk, dažas no definīcijām:
1.Grāmatā „Reklāma: principi un prakse” autoru kolektīvs (Viljams Velss, Džons Bernets, Sandra Moriartija) piedāvā šādu reklāmas definīciju:
Reklāma – apmaksāta nepersonalizēta komunikācija, ko veic identificējams sponsors un kas izmanto masu informācijas līdzekļus ar mērķi pierunāt auditoriju uz konkrētu rīcību vai mainīt tās viedokli.
Tālāk viņi arī paskaidro – apmaksāta komunikācijas forma, kaut arī daži reklāmas veidi iegūst bezmaksas laiku un vietu masu informācijas līdzekļos. Identificējams sponsors – praktiski visām reklāmām parādās, kas tieši ir pasūtījis un apmaksājis konkrēto reklāmu. Atsevišķas reklāmas vienkārši iepazīstina vai pastāsta par uzņēmumu vai konkrētu tirdzniecības marku, bet tomēr vairumam reklāmu mērķis ir ietekmēt kādu konkrētu auditoriju par labu savam produktam, pakalpojumam vai viedoklim. …