Sems Bleks piedāvā 9 efektīvas SASKARSMES NOTEIKUMUS: [А.Э.Бинецкий, Паблик Рилейшнз, защита интересов и репутации бизнеса, Москва, Икф Экмос, 2003, 237 стр. 25.lpp.]
1. vienmēr uzsveriet patiesību un pilnvērtīgu informāciju
2. ziņai jābūt vienkāršai un saprotamai
3. nepārspīlējiet
4. pirms runājiet, novērtejiet, kas ir jūsu auditorija
5. iesaistiet diskusijās mērķauditoriju, neļaujiet ai iegrimt garlaicībā
6. sekojiet līdzi komunikācijas formai
7. nežēlojiet laiku, lai noskaidrotu arī mērķauditorijas viedokli
8. sabiedrības, mērķauditorijas viedoklis ir būtisks jūsu turpmākam darbam
9. mēginat būt pārliecinošs un konstruktīvs katrā saskarsmes posmā
Saskarsme – galvenā cilvēka esamības forma. Visi cilvēka darbošanās veidi notiek saskarsmes kontekstā. Saskarsme ir reālā, aktuālā garīgās dzīves pastāvēšanas forma. [Omārova Silva, Uzņēmējdarbības pamati 3, Cilvēks runā ar cilvēku. Saskarsmes psiholoģija, 1998, SIA Birznieka „ KAMENE”, 121.lpp – 9.lpp.]
Saskarsme ir tiešs vai netiešs kontaktēšanās process, kura mērķis ir ietekmēt partnera uzvedību, emocijas, dispozīcijas (nostādnes un attieksmi), aktivitātes pakāpi un darbību.[Omārova Silva, Uzņēmējdarbības pamati 3, Cilvēks runā ar cilvēku. Saskarsmes psiholoģija, 1998, SIA Birznieka „ KAMENE”, 121.lpp – 11.lpp.]
KOMUNIKĀCIJAS konteksts [Veinberga.S PR teorja un prakse, 127.lpp.]
Komunikācija nav izolēts process, tā norisinās savā vidē – konkrēta psiholoģiskā un sociālā struktūrā. Tikai apzinoties šo kontekstu, iespējams saprast un nosūtīt informāciju. Paralēli komunikatīvajai videi nozīmīga ir arī ziņas nosūtītāja sociālā loma (misija).
Vide un apstākļi ir noteicošie komunikatīvaja procesā. Demokrātiskā sabiedrība pastāv atklātības atmosfēra – katram cilvēkam ir tiesības paust savu viedokli – un valda iecietība un cieņa pret atšķirīgu uzskatu paudējiem, savukārt komunikācija ir atklāta un ātri pauž, demonstrē komunikatīvo partneru viedokļus un uzskatus. Jo atklātāka un demokrātiskāka ir sabiedrība, jo vieglāk uzzināt sabiedriskās domas izpausmes. Jo despotiskāks ir politiskais vai ekonomiskais režīms, jo neiespējamāk ir panākt reālo SABIEDRISKĀS DOMAS stāvokļa atspoguļojumu. [Veinberga.S PR teorja un prakse, 128.lpp.]
2. DAŽĀDU MEDIJU VEIDU ANALĪZE (www.mk.gov.lv/file/files/valsts_kanceleja/publikacijas/rokasgramata.pdf)
DRUKĀTIE MEDIJI
Pievēršoties presei, redzam, ka tās izdevumu klāsts ir neierobežots. Ja uzskaitītu visus preses izdevumus, izveidotos ļoti garš saraksts. Pamatā preses izdevumus var iedalīt trīs galvenajās kategorijās.
• Nopietni t.s. kvalitatīvie izdevumi
Dienas avīzes, nedēļas vai mēneša žurnāli, kā arī speciālizlaidumi.
• Specializēti izdevumi
Žurnāli, kuros publicēti raksti par sportu, dārzkopību, kulināriju vai datoriem, žurnāli, kas domāti noteiktai mērķauditorijai, piemēram, sievietēm, bērniem vai vecāka gadagājuma cilvēkiem.
• Izklaides izdevumi
Žurnāli visai ģimenei, komiksi, tūrisma ceļveži vai dzeltenā prese.
Lai labāk aplūkotu preses kā informācijas izplatītāja iespējas, būtiski ir izanalizēt visas priekšrocības un trūkumus.
…
