Kāda ir šodienas izglītība Latvijā, un kādai tai jābūt nākotnē, kurā nāksies dzīvot ne tikai mūsu tāliem pēcnācējiem, bet arī šodienas skolēniem?
Kādas ir tās vērtības un ideāli, kas ļaus mums saglabāt izglītības sistēmas nacionālās īpatnības un mērķus un vienlaikus iekļauties vienotā pasaules izglītības telpā?
Mūsu sabiedrība ir slima un daudzu slimību cēloņi rodami cilvēka garā un dvēselē. Daudzi cilvēki nespēj atrast savu vērtību orientierus, noteikt dzīves galvenos mērķus un jēgu. Kopā ar pārejas periodu ekonomiskajām grūtībām un bezdarbu tas rada pesimismu, bezcerības izjūtu. Protams, šīs sabiedrības dzīves likstas nelabvēlīgi ietekmē arī izglītību. It sevišķi tas jūtams laukos.
Kas jādara mūsu skolām, un kādas mēs vēlamies tās redzēt?
Šis ir mans holistiskās skolas modelis, kurš mēģinās atbildēt uz šiem jautājumiem.
Mērķauditorija.
Sākumskola lauku vidē.
Nepieciešamības pamatojums.
Šodien ir nepieciešams jauns skatījums uz izglītību, nepieciešams radīt izglītības vidi, kura spējīga nodrošināt jaunu kulturāli izglītojošu un sociāli pedagoģisku domāšanu, kas pasludina cilvēku par augstāko vērtību.
Nopietni jādomā par mācību procesu, mācību programmām. Ļoti dažāda ir vide, kurā bērni dzīvo, dažādas ir viņu iespējas, vēlmes un intereses. Mācību programmas ir vienādas, tās neatbilst visu bērnu interesēm un vajadzībām.…