Vārds ”teoloģija” nāk no diviem grieķu vārdiem „theos”, kas nozīmē „Dievs” vai „Dievība” un „logos”, ko var tulkot kā ”mācība”, „prāts”. Vai arī „mācība par Dievu”.
Sākumā teoloģija radās Senās Grieķijas kultūrā, kur attīstījās ciešā saikne ar grieķu mitoloģiju.
Tā ir senākā valsts rašanās teorija, veidojās 12.-13.gadsimtā, kuru cilvēce jebkad ir zinājusi, pat Georgs un Plutarhs ir rakstījuši savos darbos par to, ka Senajā Ēģiptē tieši galvenais Dievs ir radījis visumu, pasauli, cilvēkus un valsti. . Tā radās teokrātiskajās monarhijās Ēģiptē, Babilonijā, kur monarhija bija sakrālisma turpinājums. Ēģiptē faraons skaitījās dievs, debesu dieva pēctecis. Īpaši liela ietekme šai teorijai bija viduslaikos. Tomēr Dieva esamības pierādījumi ir metafiziskas prāta konstrukcijas, nevis fizikālās pasaules analīzē saskaņoti dabas norišu skaidrojumi. Akvelīnas Toma Dieva esamības pierādījumi neko nepierāda. Mūsdienās līdzās citām teorijām tā ir izplatīta Eiropā un citos kontinentos, bet dažās islāma valstīs(Irāna, Saūda Arābija u.c.).