Novērojot cilvēkus, redzam, ka viņi atsķiras ar raksturu, uzvedību, vieni ātri staigā, ātri runā, domā, ātri pierod pie mainīgiem apstākļiem utt., citi turpretī visu dara lēni. Vieni ir laipni, sabiedriski, godīgi un akurāti, citiem šīs īpašības neizpaužas. Minētie raksturojumi nosaka personības individulāli tipoloģiskās īpašības. Psiholoģijā šīs īpašības ietvertas jēdzienos “personības temperaments”, “raksturs” un “spējas”.
Katra cilvēka psihes neatkārtojamība saistīta ar organisma fizioloģiskās uzbūves un attīstības īpatnībām, ar dažādām sociālās vides ārējām ietekmēm. Pie personības fizioloģiskajām struktūrām tiek pieskaitītas psihes īpašības, kā arī temperaments. Temperaments ir saistīts ar nervu sistēmas tipu un atspoguļo noteicošās iedzimtās uzvedības raksturojumu. Katram cilvēkam vienmēr jāņem vērā citu cilvēku temperamenta īpatnības, lai varētu ar viņiem kopā strādāt un sazināties. Tas nepieciešams efektīvai sadarbībai, konfliktsituāciju mazināšanai vai to veiksmīgai atrisināšanai, kā arī, lai izvairītos no stresa.
Stress ir XX.gs. problēma. Katrs cilvēks ir kādreiz nonācis diskomforta sajūtā – stress, kad ir satraukums, sasprindzinājums, nemiers, dusmas vai agresija. Tā kā stress ir viens no cilvēka nervu sistēmas un visa organisma pamata stāvokļiem, cilvēka garīgās un fiziskās aktivitātes pamatiem, tādēļ tiek apdraudēts cilvēka fiziskā un psiholoģiskā labsajūta. …