Kāpēc es izvēlējos šo tēmu „Temperamenti un raksturs?”
Man šī tēma likās saistoša, tāpat kā slavenajiem psihologiem Ādleram, Maslovam, Aizekam, jo mani interesē sabiedrības un manu līdzcilvēku uzvedība. Vēlos uzzināt iemeslus, kāpēc starp cilvēkiem mēdz izcelties ķildas vai asu vārdu pārmaiņas, vai arī tieši otrādi, kāpēc tieši tie cilvēki tik labi sader kopā. Zinu, ka ar šo divu veida raksturojumu nepietiks, lai labi izprastu cilvēkus, jo šī ir tikai daļa, kura veido cilvēka personību, bet šie ir spilgtākie iemesli cilvēka personības izpausmēm. Būtiska ir arī vides ietekme, vajadzību apmierināšana, pašvērtējums, bet tieši šie 2 elementi ir pirmsākums personības veidam, jo pat, ja tie tiek ietekmēti ar pārējiem elementiem, tie nemaina cilvēka personību, kad cilvēks ir vienatnē.
Iepazīt cilvēkus pēc temperamenta un rakstura ir svarīgi veidojot ģimeni, gan arī veidojot lielu darba kolektīvu. Nav noslēpums, ka darba ražīgums ir augstāks, ja cilvēki labi saprotas, sastrādājas un veido vienu komandu. Būt labam psihologam ir svarīgi cilvēkam, kurš atbild uzņēmumā par kadriem.
Zinātniski pētnieciskā darba mērķis – noskaidrot teorētiski kas ir cilvēka temperaments un kā rakstura
Lai savu mērķi sasniegtu, es veidošu aptaujas un pētīšu aptauju rezultātus.
Pētījuma uzdevumi:
Apgūt prasmes zinātniski pētnieciskā darba izstrādē,
Iepazīties ar izziņas literatūru par raksturu un temperamentu tipiem,
Uzzināt rakstura saistību ar nervu sistēmas tipiem
Izzināt kā dažādu nervu sistēmu cilvēki var sev palīdzēt
Veikt anketēšanu
Salīdzināt pusaudžu un vidusskolnieku zināšanas par temperamentu un raksturu.
Hipotēze: Par temperamenta nozīmi rakstura veidošanā lielākas zināšanas un intereses ir vidusskolēniem.
Šis darbs ir domāts cilvēkiem, kuri vēlas izzināt u izpētīt savu rakstura un temperamenta tipu, un kā sev palīdzēt, lai labotu kļūdas, kas katram temperamentam ir raksturīgas.
Temperaments tiek definēts šādi: ”temperaments ir tās cilvēka individuālpsiholoģiskās īpatnības, kuras nosaka viņa darbības dinamiku un ir atkarīgas no centrālās nervu sistēmas īpašībām”. Tātad temperamentu nosaka cilvēku savstarpējās psiholoģiskās atšķirības un darbības dinamika. Ar dinamiku saprot darbības tempu, intensitāti, ritmu. Var teikt, ka temperaments nosaka ne tik daudz to, ko cilvēks dara, bet kā viņš to dara.
Temperaments ir atkarīgs no nervu sistēmas īpašībām, kas nozīmē, ka tas ir bioloģiski nosacīts. Temperamenta tips dzīves gaitā nemainās un tas piemīt, jau cilvēkam piedzimstot.
Pēc Hansa Aizeka(1916 – 1997) teorijas temperamentu nosaka divi pamatrādītāji: intraversija un ekstraversija, otrs rādītājs ir emocionālā noturība jeb līdzsvarotība. Intraversijas un ekstraversijas jēdzienus ieviesa viens no 20.gs. izcilākajiem psihologiem Karls Gustavs Jungs (1875-1961) un tie ļoti plaši tiek lietoti psiholoģijā.…
