Cilvēks ir neizdibināma, sarežģīta būtne. Mēs katrs esam neatkārtojams, vienreizīgs. Divus vienādus cilvēkus uz pasaules neatrast.
Katram cilvēkam piemīt īpašības, kuras atšķir to no pārējiem cilvēkiem. Taču tai pašā laikā mēs varam saskatīt iezīmes, kas ir līdzīgas dažādiem cilvēkiem.
Cilvēki jau no seniem laikam cenšas atrast atbildes uz jautājumu - kas nosaka atšķirīgo un kopīgo? Ir izvirzītas daudzas cilvēku būtību izskaidrojošas teorijas, taču līdz pat mūsdienām atbilde uz šo jautājumu vēl līdz galam nav rasta.
Taču, kā jau tika minēts iepriekš, cilvēkiem piemīt dažādas iezīmes, kas tos padara līdzīgus citiem. Veidojas cilvēku tipi. Ar to apzīmē cilvēku grupu ar kādām kopīgām pazīmēm. Tipus grupēšanai izmanto tipoloģiju.
Tipoloģijas pamatā ir noteiktu īpašību vai iezīmju izdalīšana.
Seko jauni jēdzieni – temperaments un raksturs – kas raksturo katra cilvēka neatkārtojamību. Taču īpašības un iezīmes mūs padara līdzīgus cits citam.
Īpašība vai iezīme ir stabila tendence rīkoties noteiktā veidā dažādās sociālās situācijās.
Neskatoties uz daudzajām teorijām un zinātnieku atšķirīgajiem uzskatiem par šo tēmu, tomēr visi vienprātīgi uzskata, ka jēdziens „temperaments” apzīmē bioloģiskas iedzimtas īpatnības, taču jēdziens „raksturs” – īpašības, kas radušās dzīves apstākļu un audzināšanas ietekmē. Abi šie jēdzieni ir saistīti.
Temperaments ir cilvēkam piemītošu noturīgu psihisko īpašību kopums, kas nosaka psihisko un fizisko procesu un stāvokļa norises intensitāti, ierosu, ātrumu, tempu, ritmu utt.…
