Temperamenta jēdziens psiholoģijā

Jēdziena apraksts.
Vārds temperaments, tulkojumā no latīņu vārda “temperamentum”,nozīmē - pienācīgs maisījums. Temperaments ir katrai personībai piemītošssavdabīgs, stabils un noturīgs psihisko īpašībukopums, kas nosaka psihisko un fiziskoprocesu norises intensitāti, ātrumu un ritmu.
Jau 5. gadsimtā pirms mūsu ēras. sengrieķu ārsts Hipokrāts mēģināja izskaidrot atšķirības cilvēka darbības dinamikā. Tiesa, atšķirības starp cilvēkiem viņš izskaidroja ar atšķirīgo šķidruma attiecību viņu ķermenī. Hipokrāta skatījumā dalījās seno romiešu ārsts Galens. Saskaņā ar seno ārstu koncepciju cilvēka ķermenī ir četru veidu šķidrumi: asinis ("sanguis"), dzeltenā žults ("chole"), melnā žults ("melanholija") un limfa ("flegma"). Viena no šiem šķidrumiem pārsvars nosaka cilvēka temperamentu.
Hipokrāta skolas piedāvātie temperamentu nosaukumi ir saglabājušies līdz mūsu dienām, kaut gan uzskati par to veidošanās cēloņiem ir mainījušies.…