Tēlu raksturojums A.Grīna romānā "Dvēseļu putenis"

Māte
Šis ir viens no galvenajiem tēliem kurš grāmatas sākumā mirst, modinot savā ģimenē naidu pret vācu spēkiem un mudinot doties cīņā. „Trīs vācu lodes nonāvējušas mūsu māti, trīs lodes gājuša cauri viņas krūtīm, kad saules lēkta stundā tā nostādīta pie vāgūža durvīm – asarām nolijušu seju, nevarēdama pēdējai lūgšanai salikt rokas…” Viņas dzimtene bija Mežotne, no kuras, siltu atmiņu dēļ, māte bija pārvedusi ceriņu krūmu uz Vanagu mājām. „Šo ceriņu krūmu tā bija pārvedusi drīz pēc kāzām no savām mājām, un viņa ziedu elpa tai atgādināja Mežotnes dzimteni.” Uz Vanagu mājām šis cilvēks nokļuva pēc Vanagu mātes lūguma. „…tēvs…braucis uz mežotniešiem pēc līgavas, klausīdams vecās mātes žēlabām, ka saimnieces gaitas tai palikušas par grūtu un dēlam ar’ gadi ejot uz priekšu.” Nodzīvojusi savu mūžu viņa iemantoja ģimenes uzticību un mīlestību. Šis personāžs izcēlies ar savu cēlumu, labsirdīgumu un izpalīdzīgumu dodot patvērumu krievu spiegiem un vēlāk tos uzdodot par saviem algādžiem. No šīs ainas mēs arī uzzinām, ka māte ir ticīga. „Papriekš māte, kas, stāvēdama pretim jātnieku karabīniem, lūgusi par dēliem Dievu…” Bēru dienā mātes līķī it kā iemiesojas jūtas, kuras atspoguļo miroņa iekšējās pasaules emocijas.…