Latvijā, pamatojoties uz ciltsdarba programmu govkopībā, ir jāveido jaunās paaudzes govis pēc produktivitātes un govju tipa (selekcijas ceļā izveidoti dzīvnieki, kas šķirnes ietvaros raksturojas ar līdzīgu ārējo izskatu, ķermeņa uzbūvi un produktivitāti). Selekcija jāveic ar aprēķinu, lai gadā Latvijas brūnās šķirnes govju ražība sasniegtu vidēji 5200 kg piena laktācijā, bet melnraibās šķirnes govju ražība pārsniegtu 6000 kg piena laktācijā. Ir svarīgi iegūt liela auguma govis. Sarkano govju šķirņu grupā pieaugušām govīm krustu augstumam būtu jāsasniedz 140 cm un dzīvmasai 600 kg, bet melnraibo šķirņu grupā 150 cm un dzīvmasai 700 kg. Šo rādītāju uzlabošanai jārūpējas par jaunlopu izaudzēšanu, pareizu ēdināšanu atbilstoši vecumam un produktivitātes līmenim. Ganāmpulka atjaunošanai vai papildināšanai jāizmanto augstvērtīgi dzīvnieki.
Tas iespējams, veicot pareizu telīšu izlasi no ražīgākiem priekštečiem, apvienojot to ar optimāliem ārējās vides apstākļiem (ēdināšanu, turēšanu, kopšanu) dzīvnieku izaudzēšanas un izmantošanas laikā. Jāizaudzē veselīgi dzīvnieki, kas daudzu gadu garumā spēj uzrādīt augstu produktivitāti bez atražošanas funciju traucējumiem.
Izšķiroša nozīme labu, produktīvu dzīvnieku izaudzēšanā un to potenciālo ražotspēju attīstībā ir atbilstošu ēdināšanas apstākļu nodrošināšanai.
Patreiz mūsu zemniekiem ir jārisina ļoti daudzas problēmas vienlaikus un tas ir ļoti apgrūtinoši ātrai un efektīvai saimniekošanas attīstībai.
Daudzi zemnieki vēl ir maz izglītoti, lai spētu pārkārtoties jaunām un daudz efektīvākām darba metodēm, spētu saražot lētu un kvalitatīvu lopbarību, kas ir pamats lētākas produkcijas ražošanai. Patreiz šo darbu daudzās saimniecībās varētu traucēt piemērotas lopbarības sagatavošanas tehnikas un zināšanu trūkums. Šis ir viens no nozīmīgākajiem trūkumiem, kas kavē mūsu zemnieku nodrošināt savus ganāmpulkus ar pilnvērtīgu un atbilstošu ēdināšanu un turēšanu.
Katra nokavētā diena lopbarības sagatavošanā, tas ir nopietns mīnuss lopbarības kvalitātē un līdz ar to arī pilnvērtīgas dzīvnieku ēdināšanas nodrošināšanā, kas galarezultātā nelabvēlīgi ietekmē sagaidāmās produkcijas apjomu. Kopumā visi šie apstākļi nopietni kavē ražot lētu un kvalitatīvu lopkopības produkciju.
Tikai ņemot vērā gūtās zināšanas, zinātnes sasniegumus, speciālistu ieteikumus un veiksmīgāko saimniecību pieredzi var radīt nepieciešamos priekšnoteikumus sekmīgai saimniekošanai.
Šodien zemniekiem ir iespējams saņemt dažādus ieteikumus govju, teļu ēdināšanā un ir izstrādātas dažādas datorprogrammas teļu ēdienkartes sastādīšanai. Paveras plašas iespējas, lai veiksmīgi tiktu risināts šis jautājums.
Kursa darba mērķis – iepazīties ar dažādiem faktoriem, kas ietekmē un nodrošina pilnvērtīgu un sabalansētu teļu ēdināšanu, turēšanu.
2. Teļu labturības prasības
2.1. Prasības teļu turēšanai
Ministru kabineta noteikumi Nr.491 pieņemti Rīgā 2003. gada 2.septembrī (prot. Nr.47, 23.&)
Novietnē teļus tur nepiesietus. Teļiem neliek apaušus. Teļus, kurus tur grupās ir atļauts piesiet uz laiku, ne ilgāku par vienu stundu. Teļu piesiešanai izvēlas valgu, kas nerada dzīvniekiem ievainojumus, piemērotā garumā, lai neapgrūtinātu piecelšanos, apgulšanos un barības uzņemšanu. Ja teļi ir piesieti, tos regulāri pārbauda un sakārto valgu.
Pēc saskaņošanas ar praktizējošo veterinārārstu teļus tur individuālos sprostos, ja:
ir aizdomas par teļu saslimšanu;
teļi ir slimi, vai tiem nepieciešama ārstēšana;
tas nepieciešams teļu uzvedības dēļ.…
