Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
6,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:790108
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 14.05.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 8 vienības
Atsauces: Nav
Laikposms: 2000. - 2010. g.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    4
  Anotācija    5
1.  Pirmā daļa: Kopējais apskats    7
1.1.  Kas ir mikro optika    7
1.2.  Kas ir ROEi?    7
1.3.  Kas ir DOEi?    8
1.4.  Kāda ir specifiska DOEi lietošana?    8
2.  Otrā daļa: Mikro-optisko elementu izvietojums izmantotajā difrakcijas rezģī    11
3.  Trešā daļa: individuālo eksperimentu apraksts    13
3.1.  Eksperiments 1: Līniju difrakcijas režģi    13
3.1.1.  Spilgtu punktu pozīcija    14
3.1.2.  Fāžu difrakcijas režģi    15
3.2.  Eksperiments 2: Taisnleņķa difrakcijas režģis    16
3.3.  Eksperiments 3: Difrakcijas optiskie elementi, kuri veido rakstus    17
3.4.  Eksperiments 4: Difrakcijas lēcas    19
4.  Ceturtā daļa: Pamat teorija – Difrakcijas un interferences tuvība    22
4.1.  Kas ir difrakcija    22
4.1.1.  Difrakcijas nosacījums    24
4.2.  Vairāk par viļņiem    25
4.2.1.  Viļņa garums    25
4.2.2.  Frekvence    25
4.2.3.  Gaismas izplatīšanās ātrums    25
4.2.4.  Gaisma – elektromagnētisks vilnis    27
4.3.  Interference    27
4.3.1.  Interference: dažas skaitliskas vērtības    30
5.  Piektā daļa: Praktiskie eksperimenti un to apkopojums    32
5.1.  Eksperiments 1: Līniju defrakcijas režģa konstantes aprēķināšana (A1)    32
5.2.  Eksperiments 2: Līniju defrakcijas režģa konstantes aprēķināšana (A2)    32
5.3.  Eksperiments 3: Līniju defrakcijas režģa konstantes aprēķināšana (A1)    33
5.4.  Eksperiments 4: Līniju defrakcijas režģa konstantes aprēķināšana (A2)    33
6.  Secinājumi    34
  Izmantotā Literatūra    35
  Pielikums    36
Darba fragmentsAizvērt

Ievads
Mikro-optika tiek plaši pielietota — mēs ar to sastopamies katru dienu. Bet, kā darbojas daudzas lietas, diemžēl nezinām, jo mums tas neliekas pietiekami svarīgi.
Šī darba galvenais mērķis ir noteikt difrakcijas konstanti dotajiem difrakcijas režģiem.
Darba hipotēze: Difrakcijas režģa konstante nemainās atkarībā no attāluma starp difrakcijas režģi un projicēšanas punktiem.
Difrakcijas režģi ir doti EduKit komplektā, kurā ietilpst 2 plāksnītes ar dažādu veidu difrakcijas režģiem un lāzeris ar sarkanu gaismu. Ka arī, lai labāk izprastu dotās parādības, tika izpētīta dažāda literatūra par difrakciju un gaismu kopumā. Darbs is sadalīts piecās daļās. Pielikumā dotas tabulas ar veikto eksperimentu datiem.


4.3. Interference.
Kad mēs ar koherentu gaismas spīdinām staru caur divām mikroatverēm jeb spraugām, tad redzam divus saliktus punktus.
Bet 1800. gadā angļu speciālists Tomas Jangs (1773-1829) atklāja ko neparastu: viņš atrada dažus tumšus plankumus uz šiem punktiem

To neviens negaidīja. Balstoties uz Hēgensa likumu, katra no mikroatverēm raida gaismu visos virzienos, tātad katrā ekrāna punktā saies kopā divi viļņi. Iznāk, ka vienā vietā ir spilgtas, bet citā tumši plankumi?

Tas izskatās, it kā ekrāna tumšajās daļās divi viļņi “iznīcina” viens otru. Tas tiešām bija izskaidrojums, kuru izvirzīja Jangs. Divi gaismas stari, kuri satiekas punktā P, noiet dažādu attālumu, pirms satikšanās. Ja pieņem, ka viļņa garums no punkta S1 relatīvi viļņa garumam izejošam no punkta S2 atšķiras par ½ viļņa garuma, ka ilustrācijā 37, tad, kad viens vilnis ceļas, otrs laižas un otrādi. Kad mēs matemātiski saliekam šos divus viļņus, tie savstarpēji dzēš viens otru. Šo fenomenu sauc par novājinošu interferenci. Tas, kas notiek punktā P, var notikt jebkurā citā punktā. Katrā punktā, kurā divu satiekošo viļņu garumi ir attiecīgi vienādi ar ½ viļņa garumu, divi viļņi savstarpēji dzēš viens otru un mēs redzam tumšu plankumu.

Bet ja divu viļņu distances starpība ir dalāma ar viļņa garumu, tad divi viļņi matemātiski saskaitās, tādēļ tie pastiprina viens otru. Šāds fenomens saucas par pastiprinošu interferenci, tas ir redzams ilustrācijā 38.
Starp pastiprinošās un novājinošās interferences punktiem spilgtuma intensitāte mainās pakāpeniski, jo viļņi daļēji pastiprinās un daļēji noārdās.

Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −4,48 €
Materiālu komplekts Nr. 1131493
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties