Ievads
Paradums izrotāt dzīvojamās telpas ar dzīviem augiem radies ļoti sen. Telpās vispirms sāka audzēt ārstniecības augus, tad tos nomainīja augi ar skaistiem ziediem, dekoratīvām lapām un ēdamiem augļiem.
Telpaugi uz Eiropu tika atvesti aptuveni pirms trīs simtiem gadu. Gandrīz visi telpaugi sākotnēji ir nākuši no tropu vai subtropu joslas zemēm. Ņemot vērā telpaugu izcelsmi, ir jārēķinās, ka tie nav ziemcietīgi, un tie visu gadu ir jāsargā no aukstuma.
Augi no tropu lietus mežu apgabaliem ir pieraduši pie siltuma un mitra gaisa. Istabas apstākļos tie slikti pacieš saules starojumu un sauso centrālapkures gaisu. Pēc būtības, tiem nav vajadzīgs miera periods, bet apstākļi, kādus tiem rada mūsu ziemas, piespiež augus ierobežot augšanu.
Augi no tropu kalnu apvidiem ir pieraduši pie spēcīga lietus, miglas, spilgtas saules un vēsuma naktīs. Naktīs temperatūra var pat pietuvoties sasalšanas temperatūrai. Istabas apstākļos šiem augiem ir nepieciešams daudz gaismas, mitruma un vēsuma.
Tropu savannu un stepju reģionos ir gan lietus, gan arī sausuma periodi. Šie augi ir pieraduši pie straujas mitruma un sausuma maiņas. Vēlams līdzīgus apstākļus tiem ir radīt arī telpās.
Augi no subtropu apgabaliem ir labi pielāgojušies ūdens uzkrāšanai un iztvaikošanas aizkavēšanai. Šiem augiem arī patīk pazeminātas temperatūras naktīs. Tiem ir arī miera periods. Ir vēl jāņem vērā, ka augiem no vasaras lietus apgabaliem vasaras laikā ir vajadzīgs siltums un mitrums, bet ziemas periodā vēsums un nosacīts sausums, turpretī augiem no ziemas lietus apgabaliem ir diezgan nepieciešams siltums un mitrums arī ziemā, pie nosacījuma, ja tie arī saņem normālu gaismu.
Tuksneša apvidus augi piespiedu kārtā ir iemācījušies izdzīvot ar pašu mazumiņu. Tie ir pieraduši pie ilgstoša sausuma un karstuma, pie tā, ka naktī temperatūra var nokrist līdz sasalšanas robežai. Pēc ilgstoša ausuma perioda var sekot spēcīgas lietusgāzes. Šie augi var iztikt ar kondensēto ūdeni, miglu vai rasu. Istabas apstākļos šiem augiem ir nepieciešams daudz saules, kā arī jāņem vērā, ka vasarā tos nedrīkst pārāk daudz laistīt, bet ziemā vēlams tos ir nelaistīt tikpat kā nemaz.
Istabas kultūrai visnoderīgākie ir mūžzaļie augi, kuriem nav izteikta miera perioda ziemas mēnešos, pamatā tie ir zema auguma subtropu un tropu augļu koki, krūmi un puskrūmi. Telpās ļoti iecienīti ir citrusaugi: tie ar savu patīkamo zaļumu un aromātiskajiem ziediem rotā telpu.
Starp telpaugiem ir ne mazums tādu, kas ne tikai rotā telpu, bet labvēlīgi iedarbojas uz cilvēka organismu. Daļai telpaugu ir aromātiski gan ziedi, gan lapas: lauri, eikalipti, citrusaugi, pelargonijas, mirtes, skujkoki. Šo augu šūnās veidojas un izdalās īpašas vielas – ēteriskās eļļas, kas var uzlabot pašsajūtu un labvēlīgi iedarboties uz nervu šūnām. Šie augi izdala īpašas vielas – fitoncīdus, kas attīra gaisu no baktērijām, pasargā no sēnīšu slimībām, nāvējoši iedarbojas uz vienkāršajiem mikroorganismiem – dažādu slimību izraisītājiem. Šie augi it īpaši vēlami telpās, kur ir bērni.
Kopš cilvēki savu dārgo laiku arvien vairāk pavada telpās – dzīvoklī un darbā, ir pieaugusi arī vajadzība šo dzīves vidi izdaiļot ar augiem. Augiem ir ne tikai tīkams izskats un aromāts, tie darbojas arī kā gaisa atsvaidzinātāji un kaitīgo vielu filtri un gādā par pozitīvu ietekmi uz mūsu ķermeni, dvēseli un garu.
…
