Šajā daļā ielūkojāmies televizora un datora vēsturē, aplūkojām iespējas, ko var sniegt dators un televizors, kā arī problēmas, kas var rasties no to pārāk ilgas lietošanas.
4.1. TELEVIZORA UN DATORA VĒSTURE UN ATTĪSTĪBA
4.1.1. TELEVIZORA VĒSTURE UN ATTĪSTĪBA
Pēdējā gadsimta laikā vērojams liels progress televizora attīstībā. Ekrāna izmēri palielinājušies no 2 collām līdz pat 100 collām un arī ievērojami paplašinājušās televizora izmantošanas iespējas, to ir iespējams novērot arī pēc redzamajām fotogrāfijām, kas sakārtotas no kreisās puse uz labo sākot no visprimitīvākā televizora, līdz pat mūsdienu.
Pēc ‘’Vikipēdijas’’ datiem pirmo elektromehānisko televizoru patentēja vācu students Pauls Gotlībs Nipkovs 1884. gadā. Tā galvenās sastāvdaļas bija plakana neona lampa un rotējošs disks ar daudziem, sīkiem, noteiktā secībā izvietotiem caurumiņiem (tā saucamais Nipkova disks). 20. Gadsimta sākumā tika izgudrots televizors ar mehānisko spoguļizvērsi. To izgudroja Pēterburgas tehnoloģiskā institūta students Boriss Rozings 1911. gadā. Viņa skolnieks Vladimirs Zvonkins vēlāk emigrēja uz ASV, kur 1928. gadā patentēja pirmo spoguļizvērses televizoru.
Latvijā pirmie televizori parādījās 20. gadsimta 50. gadu vidū. To kineskopi (elektronstaru lampa elektriskā signāla pārveidošanai optiskā attēlā) bija niecīgu izmēru un attēla palielināšanai bija jāizmanto speciālas ar ūdeni pildītas lēcas. Televīzijas tehnika strauji attīstījās un pamazām televizori ienāca ikkatrā ģimenē. 70. gadu vidū tika uzsāktas krāsainā televizora pārraides un sākās melnbalto televizoru nomaiņa pret krāsainajiem. Sākumā krāsainajos televizoros lietoja speciālus krāsainos kineskopus. Mūsdienās ir arī citas tehnoloģijas, plazmas displeji, šķidro kristālu displejs un citas, piemēram, projekcijas televizori.…
