Secinājumi
1. Pierādījās hipotēze, ka televīzijas reklāmu ietekme uz patērētāju vairāku gadu laikā ir palielinājusies atbilstoši reklāmu daudzuma pieaugumam.
2. Reklāma pastāv jau kopš senajiem ēģiptiešiem. Pirmais reklāmas vēstījums- ēģiptiešu papiruss. Amerika bija reklāmas citadele, kurā izgudroja 2 efektīvus reklāmas pārraides līdzekļus- radio un televīziju. To veidojot jānosaka mērķauditorija, reakcijas noteikšana, jāizstrādā tā pēc satura un formas un jāizvēlas reklāmas izplatīšanas līdzekļi.
3. Reklāmas pamatā ir AIMDA formula- uzmanība (Attention), interese (Interest), motivācija (Motivation), vēlme (Desire) un rīcība (Action).
4. Reklāmu var kontrolēt ar komunikatīvo un ekonomisko kontroles metodēm.
5. Reklamēšanas veidi ir dažādi. Tās izvietot var jebkur. Reklāma ir viss, par kuru reklāmdevējs maksā, lai nodotu patērētājam ziņojumu. Tās nevar saturēt kara un vardarbības propagandu, nevar būt diskriminējoša.
6. Televīzijas reklāmu direktīva ir vienota visā Eiropas Savienībā, tās pantus var mainīt tikai attiecībā uz savas valsts robežām.
7. Reklāmu eksperti uzskata, ka televīzijas reklāmas ir visefektīvākās un tās spēlē nozīmīgu lomu Latvijas iedzīvotāju vidū.
8. Likedln Research Network pētījumi pierāda, ka speciālistu un patērētāju domas sakrīt daudzos jautājumos par reklāmu efektivitāti.
9. 2010. gadā no 1. janvāra līdz 31. oktobrim reklamēšanās mēģinājumi ir bijuši vairāk nekā 85 tūkstošu reižu.
10. Televīzijas reklāmu izcenojumi atkarīgi no pārraides kanāla un laika, kad tiek translēta reklāma.
11. Reklāmas pārsvarā radītas, lai izpatiktu reklāmdevējiem. Aptuveni tikai 1% reklāmu ir labas.
12. Aptauja pierāda, ka reklāmas ievēro 45% respondentu, bet neievēro 55% respondentu.
13. Katrā dzīves periodā ir savādāki uzskati un savādākas vērtības.
14. Gados vecāki cilvēki vairāk ietekmējas no reklāmām nekā jaunieši.
15. Cilvēkiem visvairāk nepatīk reklāmu skaļums, biežums un garums, bet kā pozitīvu lietu tajās saskata informējošo un izklaidējošo faktoru.
…