Mūsdienu cilvēks televizoru savās mājās uztver kā mēbeli, kā priekšmetu, kura galvenā funkcija ir nodrošināt ērtu un patīkamu pasaulē notiekošā atspoguļošanu. Brīžiem liekas, ka tā ir bijis vienmēr. Taču aizdomājoties, noprotam: televīzijai, tādai, kāda tā pašreiz ir, ir tikai tuvu pie simts gadiem. Savukārt, televīzija Latvijā ir divreiz jaunāka. Televīzija kļuva neiedomājami populāra tik īsā laika sprīdī, ka to pamatoti dēvē par 20.gadsimta brīnumu - TV radnieciskās fotogrāfijas un kino nozares attīstījušās nesamērojami lēnāk.
Televīzija Latvijā piedzima īpašos sociāli politiskajos apstākļos, proti, PSRS okupācijas laikā. No 53 pastāvēšanas gadiem tā bijusi brīva no Padomju Savienības „visu redzošās acs” vien pēdējos 16, kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991.gadā. Tādēļ vēlējos izsekot Latvijas televīzijas pirmajiem pastāvēšanas gadiem, noskaidrot, kāda politiskā un sociālā gaisotne valdījusi televīzijas pirmsākumos, un noteikt, cik lielā mērā un kā Latvijas televīzijas attīstību agrīnajā stadijā ietekmēja PSRS valdošā ideoloģija.
Mēģinot izsekot televīzijas „bērnības gaitas”, sastapos ar zināmām grūtībām: par šo tēmu Latvijā pētīts un rakstīts ļoti maz, un lielākoties kontekstā ar vispārējo televīzijas vēsturi pasaulē. Atšķirībā no digitālās televīzijas ieviešanas, pirmie Latvijas televīzijas gadi ir aprakstīti visai skopi, lai gan tieši tas bija laiks, kas veidoja pamatu jaunam medijam un kas lielā mērā noteica to turpmāko nozīmi latviešu tautas liktenī. Kā tad tapa Latvijas televīzija? …