Referāts
Humanitārās zinātnes
Žurnālistika
Televīzijas intervija kā informācijas iegūšanas avots-
Televīzijas intervija kā informācijas iegūšanas avots
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Anotācija | 2 | |
Annotation | 3 | |
Saturs | 4 | |
Apzīmējumu saraksts | 5 | |
Ievads | 6 | |
1. | Televīzijas daļa | 8 |
1.1. | Televīzijas sižets | 8 |
1.2. | Intervija televīzijai | 8 |
2. | Intervijas daļa | 10 |
2.1. | Intervijas veidi | 10 |
2.2. | Jautājumu tipi | 11 |
3. | Kā jāveido televīzijas sižets? | 12 |
Secinājumi | 14 | |
Izmantoto avotu saraksts | 16 |
SECINĀJUMI
Kursa darba mērķis bija noskaidrot pēc iegūtām teorētiskajām zināšanām pareizi veidot televīzijas sižetu. Savā teorētiskajā kursa darba daļā, mēs noskaidrojām kas ir televīzija un intervija. Kādus jautājuma tipus var izmantot intervējot cilvēku. Iedziļinājāmies un noskaidrojām kas ir intervija priekš televīzijai un iemācījāmies taisīt televīzijas sižetu pēc piedāvātās teorijas un noteikumiem.
Rakstot kursa darbu esam noskaidrojušās, ka intervijas veidošana, nemaz nav tik vienkāršs uzdevums. Tāpēc, ka žurnālistam sākotnēji ļoti rūpīgi jāsagatavojas tai. Kad intervija ir dabūta, visus datus jāapkopē, izmest visu lieko un atstāt aktuālu, interesantu un vajadzīgu. Mums šķiet, tas ir vissarežģītākais uzdevums, jo darīt kļūdas šajā brīdi nedrīkst.
Filmējot interviju, žurnālists var satapties ne tikai ar savām kļūdām, bet arī ar tehnikas problēmām, kas var notikt visnozīmīgākajā intervēšanas brīdī. Vēl viens āķis, kas sagaida žurnālistu ir pats intervējamais, kurš var būt atkarīgs no visdažādākiem faktoriem – slikts garastāvoklis, neatbilstošs ārējais izskats, nesagatavotība intervijai u.c.
Tāpēc žurnālists nekad nedrīkst zaudēt savaldību, lai cik nepatīkams vai kaitinošs varētu šķist intervējamais. Intervētājam jāpaliek neitrālam, jo galvenais jebkurā intervijā ir intervējama viedoklis un pozīcija, bet žurnālists ir tikai šīs informācijas saņēmējs un piegādātājs.
Vēl viens nozīmīgs moments, atkarībā no tā kā un kādu informāciju grib dabūt žurnālists, intervijas tiek iedalītas tipos. Piemēram, ja žurnālists veic interviju priekš televīzijas sižetam, vislabākais veids ir face-to-face intervija, jo skatītāji redzēs intervētāja emocijas un reakcijas un tās ir vienas no nozīmīgākajām labas intervijas sastāvdaļām. Tās padara interviju dzīvāku.
Tāpat, mēs izpētījam galveno – kā tad jāveido pašu sižetu, tā teikt attēlu. Jo pat vislabākā intervija izskatīsies bāli, ja tiks pavadīta ar sliktu un nepiemērotu attēlu. Žurnālistam jāseko fonam uz kura tiek filmēta intervija un paša sižeta skati. Galvenais, lai nofilmētais materiāls dotu skatītājiem iespēju izjust to, ko redz pats žurnālists. Lai attēls, teksts aiz kadra un sinhrons labi saskanētu viens ar otru. Lai attēls un skaņa loģiski harmonētu viens ar otru.
Sižetā tāpat kā labā stāstā jāseko gramatikai. Labs žurnālists zina ar ko viņš sāks savu sižetu un pat, ja vēl tas nav nofilmēts līdz galam, žurnālistam jāzina ar ko un kā beigsies sižets – stāsts. Nozīmīgi ir mākt saķert skatītāja uzmanība. Pat ja sižeta tēma pat par sevi ir vāja, jāspēj ar vizuāliem catchy elementiem asināt apetīti, jo parastais skatītājs nav profesionāls. Viņš var nezināt kas ir sinhrons un aizkadrs, bet ja būs āķīgs sākums un netriviālās beigas uzmanība tiks dabūta.
Kopumā varām teikt, ka iegūta informācija no teorētiskās daļās mums ļoti palīdzējs mūsu radoša kursa darba veidošanā – televīzijas sižets. Šī informācijas ir īpaši lietderīga, jo mēs to varēsim izmantot savā nākotnes dzīvē.
…
Teorētiskās kursa darba daļas nosaukums ir - Televīzijas intervija kā informācijas iegūšanas avots. Pētījuma problēma – paskaidrot kā intervija televīzijai atšķiras no citiem intervijas veidiem. Mūsu izvēlēta metode ir intervija. Pētījuma mērķis – pēc iegūtām teorētiskajām zināšanām pareizi veidot televīzijas sižetu. Darbs sastāv no divām daļām – teorētiskās un radošās. Teorētiskajā daļā mēs apskatījām kas ir intervija un kā intervija televīzijai atšķiras no citiem interviju veidiem. Savā darbā mēs izmantojām Adamsa, Bojda, Frosta un citu autoru grāmatas. Kursa darba radošā daļā mēs filmējam televīzijas sižetu. Iegūtie dati liecina, ka televīzijas sižeta veidošana prasa no žurnālista daudz uzmanības un ka tā veidošana nav viegls process.
- Masu informācijas līdzekļu loma demokrātiskā valstī. Latvijas prese šodien
- Sociālo parādību atspoguļošanas dinamika dažādos vecuma posmos (masu informācijas līdzekļi)
- Televīzijas intervija kā informācijas iegūšanas avots
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Sociālo parādību atspoguļošanas dinamika dažādos vecuma posmos (masu informācijas līdzekļi)
Referāts augstskolai3
-
Masu informācijas līdzekļu loma demokrātiskā valstī. Latvijas prese šodien
Referāts augstskolai5
-
Televīzijas ziņu prioritāšu izvērtējums
Referāts augstskolai10
Novērtēts! -
Intervija kā ziņojuma sniegšanas veids. Intervija TV, radio, internetā un drukātajos medijos
Referāts augstskolai11
Novērtēts! -
Latviešu migrācijas plūsma uz Īriju kā informācijas starptautiskās plūsmas veids
Referāts augstskolai6