SECINĀJUMI
Televīzija kā nozīmīgs elements cilvēku, īpaši bērnu, ikdienā, ir atbildīga par to, kādu ietekmi atstāj uz mazākajiem skatītājiem. Negatīvo efektu (agresīva uzvedība, laika neveltīšana noderīgākām aktivitātēm, pāragra „pieaugšana”, intelektuāla degradācija u.c.) ir daudz vairāk par pozitīvajiem (katarses efekts un prosociāla uzvedība). Ne visas televīzijas programmas bērniem ir kaitīgas (pozitīvi tēli un sociāli atbalstāma uzvedība pat var veicināt uzlabojumus bērna paša uzvedībā un pat attīstībā), taču visam saturam televīzijā noteikti ir ietekme uz bērniem. Šī ietekme var nebūt tūlītēja, tā var neizpausties bērna uzvedībā (piemēram, viņam kļūstot agresīvam no vardarbības televīzijā), taču tā atstāj bērna zemapziņā noteiktu nospiedumu, ietekmē viņa uzvedību, attieksmi un izvēles dzīvē (piemēram: vardarbība ir slikta/vardarbība reizēm ir pieļaujama/vardarbība nav pieļaujama). Dažādās teorijas apstiprina, ka televīzijas galvenā ietekme ir kumulatīvajā jeb uzkrājošajā efektā – viss, gan pozitīvais, gan negatīvais uzkrājas un pārvēršas pieredzē, ko bērns tālāk pielieto/nepielieto reālajā dzīvē.
Jābūt piesardzīgiem, veidojot savus pieņēmumus par tādiem jēdzieniem kā „bērni”, „mediji”, „kaitējums”, nosakot, ka šīm attiecībām jābūt pašsaprotamām, jo visi pētījumi un secinājumi nekad neattieksies uz pilnīgi visiem bērniem, visu mediju saturu.…